Tur tāli, tur tāļi, aiz meža,
Kur bezgala jūriņa krāc
Es stāvu uz krasta un skatos,
Kā migla man ietin un sedz
Sārts rožu vainags man galvā,
Un sārta rozīt’ pie krūts
Tur tāļi, tur tāļi virs galvas
Vēl vienīgā zvaigzne mirdz.
Es eju un sapņoju jauki
Sapni visjaukāko,
Un mēneša sidraba stari
It mīlīgi apgaismo man
Es eju un smeļu tās putas,
Tās putas caur pirkstiem man slīd
Tā ari mans jaunības sapnis
Šām putām līdzi nāk.
Zem klintīm zvan’ drūmajie viļņi
Un arājs it mīlīgi teic:
Kam raudi, meitenīt, daiļā?
Ar šķirties, ak šķirties ir grūt!
Kam raudi tik ilgi pēc viņa,
Sev arāju izvēlējies!
Tad nebūs vairs šķiršanās nasta
Viņš prom no tev’ neies