Frīdrihs Daniels Vārs (Wahr)

Attēls
Vārds
Frīdrihs Daniels Vārs (Wahr)
Saiknes
Heinrihs Ādolfijs - Radinieks
Kopsavilkums
Frīdrihs Daniels Vārs (1749-1827) - vācu izcelsmes luterāņu mācītājs Palsmanes un Aumeisteru draudzēs. Tulkojis gan baznīcas procesijām nepieciešamo literatūru, gan zemnieku izglītošanai nepieciešamos materiālus. Savācis vienu no pirmajiem tautasdziesmu krājumiem "Palcmariešu dziesmu krājums" (1808). Aktīvi darbojies draudzē, uzcēlis Palsmanes baznīcu (1817). Īpaši pievērsis uzmanību latviešu izglītošanas jautājumiem, cenšoties izskaust māņticību un izglītot jautājumos, kas uzlabotu to dzīves apstākļus. Neskatoties uz to, tomēr pieskaitāms "mērenajiem" apgaismības kustības pārstāvjiem.
1818. gadā mācītājam piešķirts 1812. gada Atceres krusts, bet 1821. gadā- Konsistorijas padomnieka tituls.
Personiska informācija
Tēvs - Krievijas Impērijas armijas štāba ķirurgs Johans Georgs Vārs, māte - Katrīna Lišerovska (Licherovski). Par brāļiem un māsām ziņu nav.
Sieva - Anna Marija (1754- 1812), iepriekšējā Palsmanes mācītāja Jakoba Ādolfija (Adolphi) meita, Heinriha Ādolfija (vācu tautības latviešu valodnieks, garīgo dziesmu tulkotājs, Kurzemes superintendants) mazmazmeita. Pēc sievas nāves pie F.D. Vāra pārceļas sievas māsa Doroteja (1748-1818).
Bijuši 2 dēli, 4 meitas: 4 miruši bērnībā. Viens dēls Jakobs Vilhelms iet bojā artilērijas šāviņa eksplozijas rezultātā Rīgā 29 g.v. Meita Lovisa Šarlote mirst 33 g.v. Palsmanē. Spriežot pēc tiesas lēmuma par mantas sadalījumu, nav palicis neviens pēcnācējs, jo manta novēlēta mācītājmuižas saimniecības vadītājas ģimenei.

Tikai pusgadu pēc Kēnigsbergas Universitātes pabeigšanas un ierašanās Livonijā viņš iegūst savu pastāvīgu mācītāja vietu, bez uzkavēšanās palīgmācītāja vietā. Tas vedina domāt par jaunā mācītāja sakariem ar vietējo, Palsmanes, muižniecību – Albedilu-Cekelu dzimtu – kur atrodamas vairākas personas ar militārajām pakāpēm, tādējādi paverot iespējas spekulācijām par saistību ar F.D. Vāra tēvu – ķirurgu.
Citātu galerija
Par F.D. Vāru atmiņās.
"Mana vecā māte manai māmītei stāstījuse, ka viņai maai meiteni esot Palcmares (Palsmanes) baznīcā sprediķus sacījis Vāris. Viņš runājis tik stipri, ka logiem rūtes drebējušas. Kas bijušas palaidnīgas meitas (meitās bērnus dabūjušas), tām bijis jālien zem sola, kad Vāris sācis "kulstīt" no kanceles."
"Sen atpakaļ, vēl mācītāja Vāra laikā, no Mēru puses naktīs vilcies tāds spoks vilkača izskatā un pa rudens vakariem slapstījies ap rijām. Ļaudis varen bijušies, nedrīkstēj'ši citādi iet ārā sevis pēc, kā vien barīnos pa pieci- seši. Manu tēva tēvu viņa māte pusotra gada saglabājuse rijas krāsnes iedobē šūpulē, lai "ļaunā acs" neparaun un vilkatis neaiznes. Vāris kādās Lieldienās ņēmis baznīcas mazo zvanu, trauku ar apsvētītu ūdeni un aiztrencis vilkati (to spoku uz Buša purvīnu. Teicis- nu vairs tāds nošķis ļaudis nevārdzinās. No tā laika ar bijis miers."
/Alīdas Lapiņas atmiņas. Latviešu folkloras krātuves 21. ekspedīcija Dolē un Valkas rajonā 1968.g. LFK 1980, 454 un LFK 1980, 455/
Profesionālā darbība

Mācītājs

Ordinēts 1771. gadā, visu mūžu nostrādājis Palsmanes un Aumeistaru draudzēs. Organizējis Palsmanes baznīcas celšanu (pabeigta 1817.g.). Centies vietējos izglītot par dažādām baznīcas procesijām, izdodot skaidrojošus materiālus.
1821. gadā kā balva 50 darba gadu jubilejā piešķirts Konsistorijas padomnieka tituls.

Literārā darbība

Autors
1788: skaidrojošs darbs Pie Dieva gald' iešanas saviem draudzes bērniem
1789: skaidrojošs darbs Pieminēšanas lapa priekš jauniem Dievgaldniekiem, viņu tēviem, mātēm, kūmām un radiem
1820: divas dziesmu lapiņas – Lieldienu un Ziemassvētku dievkalpojumiem

Tulkotājs
1790: kartupeļu audzēšanas aicinājums un pamācība "Kartopeļu dārs, ko tāpēc, lai mīļi Vidzemes latvieši ne vairs uz priekšu grūtu bēdu cieš, viens no viņu uzticamiem dzīves biedriem še rakstos stāda"

Tulkojumi, kas nav saglabājušies
Fridrihs Gotlībs Klopštoks (Klopstock) poēma “Mesija” (“Der Messias”)
Kristofs Augusts Tīdge (Tiedge) poēma “Urānija” ("Urania über Gott, Unsterblichkeit und Freiheit")

Darbs folkloristikā

1808: savācis un sakārtojis nodaļās tautasdziesmu krājumu "Palcmariešu dziesmu krājums" ar 413 tautasdziesmām, kas lielākoties ir klaiskās četrrindes.
1808: piegādājis tautasdziesmas, kā arī latviski rediģējis Rūjienas mācītāja G. Bergmaņa otro tautasdziesmu krājumu "Zweite Sammlung Lettischer Sinn-oder Stegreifs Gedichte".
Savus vērojumus par latviešu tautas tradīcijām sniedzis atbildes vēstulē uz pieprasījumu sniegt ziņas par pagastu un draudzi. Blakus detalizētam Palsmanes apkārtnes topogrāfiskajam aprakstam, viņš ziņo par vietējām kāzu tradīcijām, piemēram, līgavaiņa un līgavas sagaidīšanu ar maizi, naudas ziedošanu Laimai u. tml.
Aktīvi cīnījies pret māņticību, kas saglabājies vietējo atmiņās gandrīz 200 gadu.
Dzimšanas vieta30.05.1749
Hamina
Hamina, Kymenlaakso, Finland
Izglītojies1757–1759 (Datums nav precīzs)
Valmiera
Valmiera

1750.-tajos gados mācījies Valmierā. Valmieras mācītāju Frīdrihu Gotlību Hildi uzskata par savu pirmo skolotāju, kas ievirzījis teoloģijā.


1760–1764 (Datums nav precīzs)
Frederika kolēģija
Kaļiņingrada
Kaliningrad, Kaliningrad Oblast, Russia

mācījies
Kēnigsbergas Frīdriha kolēģijā


1766–1770
Kēnigsbergas Universitāte
Kaļiņingrada
Kaliningrad, Kaliningrad Oblast, Russia

Studējis teoloģiju.

Imatrikulācijas dokumentos atzīmēts, "Fr. Dan. Warh, Wolmar, Livon.", tādējādi uzsverot ģimenes saistību ar Livoniju.

Darbavieta15.02.1771–1825
Palsmanes evaņģeliski luteriskā draudze
"Palsmanes evanģēliski luteriskā baznīca", Palsmane, Palsmanes pagasts, Smiltenes novads
"Palsmanes evanģēliski luteriskā baznīca", Palsmane, Palsmanes pagasts, Smiltenes novads, LV-4724

Ordinēts par mācītāju vien pusgadu pēc ierašanās Livonijā. Ordinējis superintendants Jakobs Lange. apstiprināšanas lēmumā minēts, ka sprediķus noturējis "labā latviešu un vācu valodā". Tulkojis un lokalizējis, iespējams, arī pats sacerējis skaidrojošos materiālus par dievkalpojuma norisi, kā arī dziesmu lapiņas. Racionālists. Saskatāma arī piētisma ietekme.

Aktīvi darbojies draudzes izglītošanā, tai skaitā, skolas darbības organizēšanu.

Apbalvojumi1817
Piešķirts 1812. gada atceres krusts ( Erinnerungskreuz von 1812), jo pabeigta Palsmanes baznīcas celšana
Miršanas vieta25.10.1827
Palsmanes un Aumeisteru mācītājmuiža
Grundzāles pagasts, Smiltenes novads
Apglabāts00.11.1828
Palsmanes evaņģeliski luteriskā draudze
Kapi pie Palsmanes Dzirnavu ezera
Palsmanes pagasts, Smiltenes novads, LV 4724
Tiek rādīti ieraksti 1-7 no 7.
#VietaDatumsVeidsVietas tipsTeksta fragments
   
1Hamina
(Hamina, Kymenlaakso, Finland)
30.05.1749Dzimšanas vietaPilsēta
2Valmiera
(Valmiera)
1757 - 1759IzglītojiesPilsēta
3Kaļiņingrada
(Kaliningrad, Kaliningrad Oblast, Russia)
1760 - 1764IzglītojiesPilsēta
4Kaļiņingrada
(Kaliningrad, Kaliningrad Oblast, Russia)
1766 - 1770IzglītojiesPilsēta
5"Palsmanes evanģēliski luteriskā baznīca", Palsmane, Palsmanes pagasts, Smiltenes novads
("Palsmanes evanģēliski luteriskā baznīca", Palsmane, Palsmanes pagasts, Smiltenes novads, LV-4724)
15.02.1771 - 1825DarbavietaBaznīca
6Palsmanes un Aumeisteru mācītājmuiža
(Grundzāles pagasts, Smiltenes novads)
25.10.1827Miršanas vietaMuiža
7Kapi pie Palsmanes Dzirnavu ezera
(Palsmanes pagasts, Smiltenes novads, LV 4724)
31.10.1828ApglabātsKapsēta

:Nav norādīta kategorija

:Nav norādīta kategorija

:Nav norādīta kategorija

:Nav norādīta kategorija

:Nav norādīta kategorija

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lapas lietojamību un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai lulfmi.lv digitālajos resursos. Uzzināt vairāk.