1368-Peteris-Lubkans-01-0035
AtšifrējaAnna9
Pabeigts
Pārbaudīts
Labots2022-09-28 12:53:12
Atšifrējums

206

Labreit, tu, muna sirds pučeit
Labreit sirds mīlōkō,
Tu, muna siržu sauleite
Tu, muna dōrgōkō.
Muny[s] acis kad tev' naredz
Tad sirds ir skumīga
Muns gors pēc tevis ilgojās
Sirds gryuši nūpyušās.
Vokorā kad guļteņā par tevi dūmoju
Leidz acis laidu mīdzeņā
Par tevi sapņoju,
Es tev ap koklu apkieris
Soldi bučōju.
Vīnu reiz kad bučoju
Tad tiulen uzmūdūs
Pi sīnas būrtas liupenis,
As sevī atrodu.

207

Pa kam var pazeit bōrini pulkā?
Augši sēd uz zemi vērās
Dzili dūmōja, gauži raudoja
"Meiten, meiten, kur tova mamena?"
"Aiz trejom atslāgom
Vīna atslāga, zaļa zōleite
Ūtra atslāga, dzaltona smilteņa
Trešō atslāga, ūzula goldi
Ai, meiten, meiten, tu, vairs naredziesi
Ni sova tāva, ni mōmuleņas
I jūs mīļu vōrdeņu vairs nadzierdēsi
Ka muna māmeņa radzātu
Ka jei dzierdātu, žieleigu baļseņu
Jei nūslauceitu gaudas osoras
Jei nūglaudeitu munu gaļveņu

208

Kad reitā agri pīcieļūs
Un motus kemmēju
Muns mīlākais aiz durvim stōv
Kā reita zvaigzneņa
Atšifrēt tekstu
KrājumsLatviešu folkloras krātuve
KolekcijaPētera Ļubkāna folkloras vākums
Atslēgvārdi
Vienības#LFK-1368-206
#LFK-1368-207
#LFK-1368-208

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lapas lietojamību un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai lulfmi.lv digitālajos resursos. Uzzināt vairāk.