Ak22-Otto-Viksnas-atminas-02-0002
KrājumsAutobiogrāfiju krājums
KolekcijaOtto Vīksnas atmiņas
Atslēgvārdi
Atšifrēja ElviraZ
Pabeigts
Pārbaudīts
Labots 2019-02-12 14:43:21
Atšifrējums Ka gadu tūkstošu mijā varēja būt tagadejā Aluksnes rajonā?
Gadsimta sākumā pagastskolās mācija Krievijas vēsturi krievu valoda Voskresenska sastādito. - Vesture neintereseja skolniekiem, jo par tautas dzīvi tur nekādu ziņu nebija. Tikai stasti kā sekojuši cars pēc cara un karš pēc kara. Petera I. vadlisanas laikā XVII un XVIII. gadsimtu mija bija nodaļa par parvērtībām, ko Peters I pulejies ievest valsts un tautas dzīvē. Viņa laika celtnes, strūklakas apbrīno ari tagadējie ekskursanti Leņingradā. Nākošie valdnieki atkal dzīvojuši bez talakiem mērķiem un neka paliekoša, apskatama nav uzcēluši. -
Tanī pat vestures grāmata mācija, ka IX. gadsimta Novgorodas iedzīvotāji nolēmuši, ka janodibina krievu valsts. Ar valdnieka izvēli neveicies. Tadēļ nolēmuši, ka valdnieks jameklē arzemēs. Sutņi aizgajuši, laikam Skandinavijā un teikuši: "Наша земля велика и обильнa, но порядка в ней нет. Придиtе княжя и владиte над нами. - Atnākuši tris valdnieki. Ruriks sācis valdit Novgorodā. Siņeus [Siņeuss] Baltezerā un Truvors Izborskā. -
Ta tad stiprs krievu cilšu centrs bijis pie mūsu senču robežām. - Tad jau tautam bija jasatiekas. Un satikušas un sadzīvojušas. -
To pat vesture mācija, ka no latviesu ciltim ņēmuši tikai легкую дань вениками и лыками. Tas ir pirts slotas un lūkus. Krievijā jau bērzu pirts slotām netrūka, bet latvieši būs stāstījuši un rādijuši, ka ar viņu slotam pirtis nopērtie slimie kļūst veseli, un no viņu lūkiem, lūk, pin šīs skaistās vīzes. -