0017-Rigas-otra-vidusskola-01-0084
AtšifrējaLigaB
Pabeigts
Pārbaudīts
Labots2021-11-25 12:28:39
Atšifrējumsgājis, tad viņš par tiem iedusmojās, ka tie tam allažin papriekšu gāje [gāja], un viņam tiem vienadi vien vaijadzeja [vajadzēja] pakaļ iet. Viņš uz reizi [uzreiz] dusmās arkli sagrabe [sagrāba], un abus vēršus, kas gan atpērušies preti turejās, tos auliskus ar visu arkli atpakaļ rāve [rava]. Ar savu pieci pēdu garu cirvi tam bija malkas ciršana tas mīļakais darbs. Daudzkārt to, pie koku nociršanas tāda luste aizgrābe [aizgrāba], ka viņš jo ilgaki, jo dūšigaki, ar savu cirvi pa labu un kreisu roku kokus brīkšedamus un brāšķedamus ar maz cirtiniem [cirtieniem] pie zemes nolaida, un kā viņš viena pašā dienā daudz pūru vietas meža nocirte [nocirta, un tikai pret vakaru savu tēvu, kam tas pusdienā ēst ne bija devis, atgādajās Un daudzkārt tēvam ļoti grūti gāje [gāja], kad plēsigi zvēri viņa būdiņai tuvuma nāce [nāca]. Rīceporum ar lauvām krūtis pret krūtim čīkstoties jeb mīties bija lielu lielais prieks. Ja Rīceporus kādu reizi vilkus ieraudzīja, tad tas tiem daudz dienas par [pa] mežu, klaijumiem [klajumiem], kalniem un ielejām pakaļ dzinās, un ar vienu pašas nūjas sviešanu vilku uz vietu [vietas] nosīte [nosita].
Pa to laiku viņa vecais neredzīgais tēvs gandrīz caur bēdām un badu nāves eņģelim bija rokās kritis.
Riceporus daudzkārt par saviem darbiem un par savu neapdomigu prātu dziļi savā sirdī bija noskumis, bet taču viņš no saviem darbiem un no sava prāta ne nostāje [nenostāja], un citāds cilveks ne palike [nepalika]. Un viņa tēvs to ļoti mīļoja.
Tēvs daudzreiz sacija: "Mans dēls es zinu tu to ne dari no ļaunas un bezdievigas sirds,
Atšifrēt tekstu
KrājumsLatviešu folkloras krātuve
KolekcijaRīgas pilsētas 2. vidusskolas vākums
Atslēgvārdi

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lapas lietojamību un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai lulfmi.lv digitālajos resursos. Uzzināt vairāk.