0017-Rigas-otra-vidusskola-44-0220
AtšifrējaLigaB
Pabeigts
Pārbaudīts
Labots2022-08-16 17:25:08
Atšifrējumsnīga vedekla, bet ja nepārlēca, tad līgavu visādi apdziedāja. Kāziniekus mieloja vairākas reizes, un te, tāpat kā līgavas mājās, panāksnieki un vedēji viens otru apdziedāja, pie kam teicējs vienmēr pamāja ar galvu uz apdziedamā cilvēka pusi. Tad līgavaiņa brālis noņēma līgavai vaiņadziņu un uzlika to līgavas māsai palepoties. Pēc tam vīra māte uzlika līgavai aubi, un sievas dziedāja:

31221

"Skaista pļava, kad nepļauta,
Vēl skaistāka, ka nopļauta;
Skaista meita vainagā,
Vēl skaistāka aubītē!"

31217 turp.

No apkārtējām mājām sanāca kāzās neielūgti viesi, kas bija pārģērbušies gan par labības kūli, gan nāci, gan vistu, gan lāci paegli un citādi. Tos arī mieloja, un dejotāju pulkā nu neveikli gumbāja lācis, lēkāja gailis, pa reizei iedziedādamies, un tā juku jukām griezās un virpuļoja jautrais dejotāju pulks. Pēc pusnakts veda jauno pāri uz klēti, kur tam bija uztaisīta kāzu gulta, kas parasti bija liepas vai ozola. Vīra māte neļāva nevienam citam tur iegulties. Lai būtu drošāka gulēšana, tad zem maisa pabēra sauju sāls. Klēti apsargāja līgavas un līgavaiņa brālis. No rīta gāja jauno pāri modināt ar dziesmām, un pēc tam sēdās visi atkal pie galda. Tā līksmojās līdz pusdienām. Pusdienās pasniedza skābus kāpostus. Un uz vakaru jau posās visi uz mājām. Tā pamazām norima kāzu troksnis. Jaunā sieva noglabāja savu kāzu rotu, kas tai vienmēr lika atcerēties savu kāzu dienu.
Atšifrēt tekstu
KrājumsLatviešu folkloras krātuve
KolekcijaRīgas pilsētas 2. vidusskolas vākums
Atslēgvārdi

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lapas lietojamību un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai lulfmi.lv digitālajos resursos. Uzzināt vairāk.