KrājumsAutobiogrāfiju krājums
KolekcijaVeltas Vītolas atmiņas
Atslēgvārdi
Atšifrēja InitaL
Pabeigts
Pārbaudīts
Labots 2019-02-12 11:06:06
Atšifrējums 281.
staiga ar tēvu pa bērnībā iemīļotām vietām.
Vienu dienu Žoržs atkal piezvana, aicina uz restorānu. Atsaku. Par sarunu pasaku tēvam. Viņš jautā, kāpēc negāju. Pasaku, ka ar Žoržu negribu iet uz restorānu. Tēvs jautā, ar ko tad es gribu. Saku, ka ar viņu. Tēvs priecīgs, lai ģērbjos, iesim. Ar ļihaču aizlaižam uz Tverskuju, kur virs augsta nama restorāns ir uz jumta. Palmas, krāšņi augi, ziedi. Vai dienvidu, vai paradīzes!.. Brīnišķīgi!.. Maskava, cik tu varena! Vakara krēslā priecājos par plašo pilsētas panorāmu. Bet kad satumst ugunīgā Maskava ir pasakaini skaista. Labs orķestrs, solīda publika, uzmanīga apkalpošana. Bet spožās uguntiņas zem zvaigžņotās debess rada burvīgu noskaņu. Un vijole dzied un raud, aizved sapņu valstībā. Visas manas domas, jūtas pieder šai pilsētai, mirdzošai Maskavai, manai un Viņa dzimtenei. Vai viņš zin, ka esmu Maskavā? Cik labi būtu, ja mēs abi soļotu pa Maskavu un mana roka sildītos viņa maigā

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lapas lietojamību un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai lulfmi.lv digitālajos resursos. Uzzināt vairāk.