KrājumsLatviešu folkloras krātuve
KolekcijaRīgas pilsētas 2. vidusskolas vākums
Atslēgvārdi
Atšifrēja Magdalina
Pabeigts
Pārbaudīts
Labots 2019-07-05 13:31:47
Atšifrējums 84.
Par nāvi viņš gan nebīstas,
Dēļ mīļākās tik žēlojas;
No ķēdēm viņš grib izrauties
Un tad ar vaktim cīnīties.
85.
Bet velti! viņš to nespēja,
To ķēdes stipri turēja.
Tas taču tomēr nerimās
Ko izgudrot priekš glābšanās,
86.
Uz reiz viņš vaktis piesauca
Un melodams tiem sacīja:
"Man dārgas mantas paslēptas
Ne tāļ no mūsu pilsētas.
87.
Man taču drīz jau jāmirst būs,
To mantu tādēļ ņemat jūs."
To vaktis viņam ticēja,
No ķēdēm viņu atslēdza.
88.
No cietuma tie izgāja,
To vaktis stipri sargāja,
Lai tas no viņiem nespruktu
Un paši godā nekristu.
89.
Antonius aiz pilsētas
Rād tiem, kur mantas apraktas
Tie rok nu itin nadzīgi, -
Bet velti visi puliņi.
90.
Antonius sauc: "Sliņķi jūs!
Kas mantu grib tam strādāt būs!
Šurp zobinu! Jums radīšu,
Ko es no zemes izrakšu!"
91.
Tie zobenu tam pasniedza,
Lai izrok pats, to neliedza
Viņš paliecās uz rakšanu,
Bet cirta tam ar zobinu.

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lapas lietojamību un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai lulfmi.lv digitālajos resursos. Uzzināt vairāk.