KrājumsLatviešu folkloras krātuve
KolekcijaRīgas pilsētas 2. vidusskolas vākums
Atslēgvārdi
Atšifrēja Magdalina
Pabeigts
Pārbaudīts
Labots 2019-06-26 14:08:19
Atšifrējums 20.
Tad ķēniņš teic: "Antonius,
Tev drīz vien kaŗā jāiet būs."
Princese tūdaļ noskumstās,
Iz acim rit tai asaras.
21.
"Mans bērniņ, kas tev gadījies?
Kam raudi tu, kam noskumsties?
" Es raudu tētīt, mātes dēļ
Ko aizmirst nespēju es vēl!"
22.
Antonius trin zobeni
Uz kaŗu taisas dūšīgi.
Te ienāk vēlu vakarā
Pie viņa prince`s jumprava.
23.
Tā iedod viņam rokā ko
Un teic: "Glabā cieši šo."
Tad viņa tulīt aizgāja
Un viņu vienu atstāja.
24.
Uz drānas bilde rādījās
Tas ceļš, kas ved uz kaušanās.
Viss skunstīgi bij iztaisīts
No izskata it jauks un glīts.
25.
Ar` zārku bilde rādija,
Pie ka Emilij stāvēja,
Uz zārku viņa skatījās
Un rokas žņaudza vaimanās.
26.
Viņš jūt un nomana caur šo,
Kā princese nu mīļo to;
Bet zārgs [zārks] uz bildes liecina
Kāds liktens viņu sagaida.
27.
Viņš otrā rītā agrumā
Jau sēžas zirgam mugurā,
Jāt prom priekš tautas cīnīties,
Ko svēti bija apņēmies.

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lapas lietojamību un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai lulfmi.lv digitālajos resursos. Uzzināt vairāk.