0855-Peteris-Birkerts-14-0065
AtšifrējaLigaB
Pabeigts
Pārbaudīts
Labots2021-02-22 17:35:39
Atšifrējumsun teica kā tā jau nešūj bet tikai voržo. Tādas meitas bieži ari apdziedāja. Sevišķi tad jā gadijās būt kāzās vai citās godībās. sk. 16451

16451

sk. 16450
Gana gudra tu Madiņ.
Bikšu sūt nemācēji.
Kā mācēji pataustīt.
Kas guļ bikšu šekumā.

16452

sk. 16450
Brūtgānam bikses šuvu.
Pie ozola mērīdama.
Būs manam brūtgānam.
No ozola pipelīte,

16453

sk. 16450
Es pašuvu linu kreklu.
Pie ozola mērīdama.
Liec Laimiņ arājiņu.
Kā stalto ozoliņu.

16454

sk. 16450
Es savam brūtgānam.
Baltu linu kreklu šuvu.
Lai pa virsu slaistijās.
Kā baltais balodīts.

16455

Jauna meita pūru taisīdama pūra gan bikses gan izšūtas nelika. Noauda audeklu un vēlāk pašuva. Ar[ī] radiem pie pūra dalīšanas bikses nedeva, Deva gan kreklus cimdus un zeķes. Vīra mātei sedza ari villaini jeb sagšu. Tagd [Tagad] sedz laba vedekla plecu lakatu. Tāpat lielai[s] plecu lakats brūtgānam jādod sievasmātei.

16456

Senāk kabatas lakatiņus sauca ari par rokas lakatiņu, - vēlāk par šņūdrāniem. Ķešas lakatiņus sievieši [sievietes] grieza no balta smalka linu audekla. Uz baznīcu ejot tos aptina ap dziesmugrāmatu. Tāpat ari ciemakukuli groziņā pārsedza ar šādu lakatiņu.
Svētdienas lakatiņus ari izšuva. Tāpat izšuva dāvājamos lakatiņus. Meitas tādus dāvāja puišiem. Parasti gar vīles malu izvilka diedziņus.

16457

Priekšautus auda strīpainus. Strīpas vilka jau velkos un priekšauta galā ieauda šķērsstrīpas. Priekšautus auž vairākus uz reizi jo viena [vienu] vien jau nemaz nevar stāvos ielikt. Priekšautiem ir krokas un priekš aiztaisīšanas priekšautiem piešūj vai nu drēbes saišķus vai ari no tādas pat krāsainas dzijas pītas pīnes.
16458
Dvieļiem ir daudz un dažādi raksti. Auž vienkārši skujiņām, auž ari astoņās un vairākās nītīs. Goda dvieļus, tāpat ari pūra dvieļus auž no smalkas linu dzijas. Dvieļa galiem dažreiz atstāj no velkiem bārkstis kuras izsien tīkla spicēs. Liek ari tamborētas spices. Dvieļus izšūj ar puķēm un vārdiem. Dažu labu reizi šūj arī veselus pantus. Piem. sk. 16459

16459

Mazgājies tautu dēls.
Avotiņa ūdenī.
Tad varēsi slaucīties.
Baltā linu dvielītī. sk. 16458

16460

Izrakstīju linu dvieli.
Sīkajiem rakstiņiem.
Lai slaukās tautu dēls.
Mīļu vārdu devējiņš. sk. 16458

16461

Laižamos jeb kapu dvieļus auž garus. Malās jau velkot ievelk melnas strīpiņas. Galos šuj melnus krustus un liek melnas bārkstis. Kapu dvieļi nav katrā mājā bet gan tikai bagātākām saimniecēm. Un tos aizdod ari radiem vai kaimiņiem.

16462

Līgavas dvieļu[s] dāvina pie pūra dalīšanas. Bagātākas līgavas dod vedējai kreklu garās zeķes un dvieli. Vedējam kreklu un cimdus.

16463

Bērēs jā mirusi jauna meita dod cimdus un dvieļus dobes racējiem.

16464

Palagus auž priekš valkāšanas linu velkos ar smalko pakulu audiem. Tikai sevišķi labus pūra palagus auž no liniem vien Bez lielajiem palagiem ir ari īsie, - kāju paladziņu. Tos auž ar rupjo pakulu dziju un klāj gultas kājgalī. Tie sniedzas apmēram līdz pusgultai. Bez guļamā palaga bij[a] ari pasedzamie palagi. Tos auž platākus un gar malu nošūj platas tamborētas spices. Uz gultas uzklāj zem deķa, tā kā spicu mala gar deķi redzama.

16465

Sen senos laikos spilvenu nemaz nebij[a]. Zem galvas palika tāpat drēbes vai ari salmu maisiņu. Tikai vēlāk sāka taisīt spilvenus. Splvenu [Spilvenu] drēbes šūj no linu audekla. Galā liek tamborētas einzeces. Vai ari no izvilktiem diedziņiem izšūj caurumotu rakstu un iešuva vārda pirmos burtus. Dažreiz šuva ari uz gala visu teikumu. piem.
Dusi saldi sapņo jauki, saulīt tevi modinās.

16466

Līgava spilvenu dāvina vīra mātei, tāpat dāvina gultas segu un palagu. Vārdu sakot apklāj pilnīgi visu gultu. turp.

16467

Gultas maisus auž no rujām [rupjām] pakulām. Tā pat ari labības maisus auž no tādas pat pakulu dzijas. Gulatas [Gultas] maisiem dziju krāso, bet labības maisiem tikai priekš strīpām dziju nokrāso. Brūte pirmu [pirmo] pūra gultā liekamo maisu auž no smalkākas dzijas. Velk ar linu dziju un auž ar smalko pakulu dziju. Gultas maisam sānos atstāj caurumu "ķešu" lai varētu salmus izcilāt. Maisos bāž bez salmiem ari vijgriežus [vīgriežus] lai blusas nemetas,

16468

Ķisenos nedrīkst bāst [bāzt] vārnu spalvas tad sāp galva.

16469

Aitas cērpj [cērp] pavasarī ievu ziedā un rudenī. Aitas nekad nevajag cirpt vecā mēnesī jo tad aitām paliek plāna vilna.
Atšifrēt tekstu
KrājumsLatviešu folkloras krātuve
KolekcijaPētera Birkerta folkloras krājums
Atslēgvārdi

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lapas lietojamību un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai lulfmi.lv digitālajos resursos. Uzzināt vairāk.