Kolekcijas

Pēteris Akots 1923. gadā pierakstījis un iesūtījis LFK tautasdziesmas un ziņģi no Gudenieku Meiriem. Teicēja - Ieva Karlavice. Līze Valciņa pierakstījusi folkloru Alsungas Treidos 1924. gadā, savukārt A. Megnis Alsungas Bulkas bodē pierakstījis tautasdziesmas no Marijas Kārkliņas. 484 folkloras vienības.

Mācītāja Alfonsa Vecmaņa mirušo hronika. Kolekcija top sadarbībā ar ciltskoki.lv

Mazsalacas zemnieka Ādama Purmaļa (1846-1917) autobiogrāfija.

Bauņu Mīlītes pamatskolas skolēnu pierakstītā folklora, iesūtīta no 1924. līdz 1940. gadam. Teikas, pasakas, rotaļas, mīklas, dziesmas, ticējumi, arī lamu vārdi, teikumi ātrai runāšanai u.c., kopā 2084 folkloras vienības.

Jēkaba Cinovska 1925. gadā Alšvangas (Alsungās) pagastā pierakstītās tautasdziesmas. Kopā 217 folkloras vienības.

Cesvaines vidusskolas (ģimnāzijas) vākums, ko 1920. gados organizējusi skolotāja Marija Bērzkalne.

Emīla Pudeļa (1893–1969) – Mazsalacas saimnieka, latviešu strēlnieka, Brīvības cīņu dalībnieka dienasgrāmata no 1912. gada 1. jūlija līdz 1938. gada 31. maijam. Dienasgrāmatās piefiksēti dienā veiktie darbi, to apjomi, kā arī citas ikdienas gaitas un svarīgākie notikumi mājās un tuvākā, tālākā apkārtnē.

Torņakalna Indriķa ielas iedzīvotājas Vitas Neimanes atmiņu stāsts par Indriķa ielu un tās tuvāko apkārtni. Rakstīts 2012. gada janvārī.

1925. gadā Antona Brūvera pierakstītās tautasdziesmas Basu "Zvirbuļos" un "Naglās". Kopā 220 folkloras vienības.

1925.-1926. gadā Garozas 6 klašu pamatskolas skolēni skolotājas H. Beikovskas vadībā iesūtījuši 2988 folkloras vienības. Pierakstīts plašā teritorijā ap Jelgavu, Garozu u.c., kā arī Bauskā, Rīgā, Smiltenē, Valkā, Iecavā un citviet.

Nezināma cilvēka autobiogrāfisks vēstījums par laiku no 1944. gada augusta beigām līdz 1947. gada augustam. Vēstīts par ieslodzījumu Centrālcietumā, koncentrācijas nometnē Salaspilī un Zaksenhauzenā Vācijā. Spilgti un detalizēti atklāts arī pēckara laiks Latvijā, jo sevišķi Rīgā. Autora personība nav zināma.

Valentīna Janfelda 1925., 1926. un 1927. gadā pierakstītās tautasdziesmas un ziņģes Basos, Gudeniekos un Īvandē. Kopā 986 folkloras vienības.

Jānis Pavasars (Zābaks) savu dzīvesstāstu rakstījis no 1965. līdz 1989. gadam. Tas aptver laika posmu no Jāņa dzimšanas 1912. gadā Kolberģa "Vecmārtiņos" līdz 1985. gadam, ļaujot lasītājam izsekot būtiskiem notikumiem Jāņa dzimtā valstisku un starptautisku politisku norišu kontekstā.

1926., 1929. gadā skolotāja U. Gulbja vadībā Irlavas 6 klašu pamatskolas skolēni savākuši 1702 folkloras vienības.

Lejasciema pagasta Kalna pamatskolas skolēnu folkloras vākums no 1924. līdz 1925. gadam, ko iesūtījis skolotājs K. Knaps. Kopumā 115 vienības – tautasdziesmas, ziņģes, albuma panti, rotaļas, izteicieni un buramvārdi.

1925. gadā A. Plānica Pampāļu "Maliņās" pierakstītās tautasdziesmas. Kopā 63 folkloras vienības.

Bejas skolotāja Kārļa Valguma (1921–2006) dienasgrāmatas, kas rakstītas laika posmā no 1987. līdz 1999. gadam.

Klosteres pamatskolas skolēnu folkloras vākums, ko LFK iesūtījis skolas pārzinis un skolotājs Vilis Pantelovičs no 1925. līdz 1931. gadam. Kopā 384 vienības.

Jāņa Tetera 1923. gadā Gatartas pagastā pierakstītais folkloras vākums. Kopā 23 folkloras vienības.

Rakstnieces un zinātnieces Ilzes Spergas skolas laikā sarakstītās dienasgrāmatas, sāktas 1993. gadā. 1990. gadu bērnu ikdiena un skolas dzīves notikumi papildināti ar krāšņu autores zīmētu, līmētu, aplicētu vizuālo materiālu.