Kolekcijas

Mazsalacas zemnieka Ādama Purmaļa (1846-1917) autobiogrāfija.

Mācītāja Alfonsa Vecmaņa mirušo hronika. Kolekcija top sadarbībā ar ciltskoki.lv

Pēteris Akots 1923. gadā pierakstījis un iesūtījis LFK tautasdziesmas un ziņģi no Gudenieku Meiriem. Teicēja - Ieva Karlavice. Līze Valciņa pierakstījusi folkloru Alsungas Treidos 1924. gadā, savukārt A. Megnis Alsungas Bulkas bodē pierakstījis tautasdziesmas no Marijas Kārkliņas. 484 folkloras vienības.

Liepājas Universitātes studentes Ilzes Oses folkloras prakses vākums no 1987. gada, pierakstīts Dobelē, Dobeles rajona Ukru un Bukaišu ciemā, kopā 104 folkloras vienības.

Bauņu Mīlītes pamatskolas skolēnu pierakstītā folklora, iesūtīta no 1924. līdz 1940. gadam. Teikas, pasakas, rotaļas, mīklas, dziesmas, ticējumi, arī lamu vārdi, teikumi ātrai runāšanai u.c., kopā 2084 folkloras vienības.

Kolekcijā iekļautas 16 aptaujas, kas tapušas ERFA projekta "Stiprinot zināšanu sabiedrību: starpdisciplināras pieejas sabiedrības iesaistei digitālā kultūras mantojuma radīšanā" ietvaros. No 2017. gada marta līdz 2018. gada februārim norisa pētījums par svinēšanas paradumiem mūsdienu Latvijā.

Folkloristes un skolotājas Annas Bērzkalnes ierosināts pēc īpašām jautājumu lapām sakrāts (1922–1930) skolēnu 42 358 folkloras vienību krājums.

Emīla Pudeļa (1893–1969) – Mazsalacas saimnieka, latviešu strēlnieka, Brīvības cīņu dalībnieka dienasgrāmata no 1912. gada 1. jūlija līdz 1938. gada 31. maijam. Dienasgrāmatās piefiksēti dienā veiktie darbi, to apjomi, kā arī citas ikdienas gaitas un svarīgākie notikumi mājās un tuvākā, tālākā apkārtnē.

Torņakalna Indriķa ielas iedzīvotājas Vitas Neimanes atmiņu stāsts par Indriķa ielu un tās tuvāko apkārtni. Rakstīts 2012. gada janvārī.

Cesvaines vidusskolas (ģimnāzijas) vākums, ko 1920. gados organizējusi skolotāja Marija Bērzkalne.

Jēkaba Cinovska 1925. gadā Alšvangas (Alsungās) pagastā pierakstītās tautasdziesmas. Kopā 217 folkloras vienības.

Kolekciju veido trīs Liepājas Universitātes studentu folkloras prakšu vākumi no 1988. gada, kopā 183 folkloras vienības.

Nezināma cilvēka autobiogrāfisks vēstījums par laiku no 1944. gada augusta beigām līdz 1947. gada augustam. Vēstīts par ieslodzījumu Centrālcietumā, koncentrācijas nometnē Salaspilī un Zaksenhauzenā Vācijā. Spilgti un detalizēti atklāts arī pēckara laiks Latvijā, jo sevišķi Rīgā. Autora personība nav zināma.

Katrīna Alise Spera (vēlāk Zariņa) atmiņas par dzimtu rakstītas 1970-tajos gados.

1925.-1926. gadā Garozas 6 klašu pamatskolas skolēni skolotājas H. Beikovskas vadībā iesūtījuši 2988 folkloras vienības. Pierakstīts plašā teritorijā ap Jelgavu, Garozu u.c., kā arī Bauskā, Rīgā, Smiltenē, Valkā, Iecavā un citviet.

1925. gadā Antona Brūvera pierakstītās tautasdziesmas Basu "Zvirbuļos" un "Naglās". Kopā 220 folkloras vienības.

Kolekciju veido piecu Liepājas Universitātes studentu folkloras prakšu vākumi no 1989. gada, kopā 408 folkloras vienības.

Jānis Pavasars (Zābaks) savu dzīvesstāstu rakstījis no 1965. līdz 1989. gadam. Tas aptver laika posmu no Jāņa dzimšanas 1912. gadā Kolberģa "Vecmārtiņos" līdz 1985. gadam, ļaujot lasītājam izsekot būtiskiem notikumiem Jāņa dzimtā valstisku un starptautisku politisku norišu kontekstā.

1926., 1929. gadā skolotāja U. Gulbja vadībā Irlavas 6 klašu pamatskolas skolēni savākuši 1702 folkloras vienības.

Valentīna Janfelda 1925., 1926. un 1927. gadā pierakstītās tautasdziesmas un ziņģes Basos, Gudeniekos un Īvandē. Kopā 986 folkloras vienības.