1730-Rigas-Latviesu-biedriba-02-0325
Šifravolcalmane
AtliktaTaip
PatvirtintasTaip
Taisytas2022-09-28 21:29:36
ŠifravimasIk vakara noslaucija-
nosvīdušu kumeliņu.

Noslaucijse, noseglojse,
ieliek staļa dibena.

Ielikdama piesacija,
guli staļa dibena.

Sadereta līgaviņa,
stāvi meitu pulciņā.

Kas var manu zirgu ņemti
ar segliem iemauktiem?

Kas var manu līgaviņu-
saderetu bildinat? saderetu bildinat.

6676

30.
Ziemu sniedziņš, vasaru zālīte,
rudeni aukstais ūdentiņš.
putni dziedaja, ābeles ziedeja,
kuplajos kokos atskaneja.
puiseni dzinās, meitenes raudaja
puķites plēsdamas, pa sētu lēkdamas ....
piesita zobenu, visa zeme norībeja un atskaneja.
Kara kungi vaicaja Kurzemes zēnam:
Kāpēc tu tāds noskumis esi! Kurzemes zēn?
Sadereta līgaviņa, nepārvesta palikuse Kurzemē.
rakstat viņai grāmatu
laižat mani mājā
pie sava mīļā laulata drauga.

6677

31.
Bāliņš karā aizjādams
iestād zaļu ozoliņu,
skaties mana līgaviņa
uz ta zaļa ozoliņa!
Kad tas auga un zaļoja
tad gaid mani pārnākot!
Kad tas vīte un nokalte
negaid manis pārnākot.
Kumeliņis pārteceja
smilšainām kājiņām;
es vaicaju kumeliņu:
Kur palike jājējiņš?
Kur guļ vīri kā ozoli
Kur guļ vīri kā ozoli
Kur asinis straumēm plūst.
Kur asinis straumēm plūst
Kur cepures kaudzēm krāv;
no pīķiem mietus dūra
no zobeniem sētas loka;
no flintēm pāļus sita
no kauliem tiltus taisa.

6678

32.
Bāliņš karā aizjādams
atstāj māsu šūpoli.
no kariņa pārjādams
atrod māsu rakstitaju.
es vaicaju māmulit
Kas ta tāda rakstitaja?
tā dēliņ tava māsa
Ko atstāji šupolī;
māsiņ mana jaunakā
rakst man kara karodziņ,
raksti zaļu vai sarkanu
Kā es varu karā jāt!
māsiņ mana jaunakā
es būt tevi līdza vedis'
Kaut man būtu brīvestīb
no tiem krievu virsniekiem
es būt tevi līdza vedis
līdz pat prūšu robežām;
tur redzetu manu mūžu
kādās nāvēs man jamirst,
skrotes, lodes dzied kā bites
apkārt manu augumiņu.
spoži asi zobentiņi
gar galviņu vicinās.

6679

33.
Kad es no rīta pieceļos
un matus ķemeju
mans mīļakais pie durvīm stāv
un spīd kā rīta zvaigzn'.
redz kā tu brūvīgs izskaties
it kā tu raudojs būtu!?
tik tiešām kā es raudojs būtu
kas citam par to žēl!?
es raud pēc savas mīļākās
kas man' atstājusi.
ta mīļā kas man sirdī stāv
ta grib no manīm šķirties!?
ja gribi šķirties mīlaka
es vēlu visu lab no sev.
Mans mīļais grib viens mednieks būt
un valkāt zaļas drānas
lai līst, lai snieg ik dieniņas
viņš tomēr friš ar vienu!
kad mūs nu vedīs baznicā
pie svētas laulibas?
tad būsim vīrs un sieviņa
ar pilnas mīlības.
neviens mūs atšķirs kā pats Dievs
kad beigsies mīlība;
kad beigsies mūsu mīlība
tad beigsies mūžība!

6680

34.
Vecajam tētiņam
divi bēri kumeliņi

ja tu manu meitu ņemsi
tad es tev to vienu došu

es negribu tavu meitu
tava meita neskolota,

tava meita neskolota
bērs kumeļš ienaglots.


Šifruoti tekstą
KrājumsLatvių tautosakos archyvas
KolekcijaCollection of the Scienctific Committee of the Riga Latvian Society
Atslēgvārdi

We use cookies to improve your experience on our website. By browsing this website, you agree to our use of cookies. Read more.