0855-Peteris-Birkerts-14-0066
ŠifravoLigaB
Atlikta
Patvirtintas
Taisytas2021-02-23 11:48:50
Šifravimas

16470

Aitas cērpj [cērp] ar dzirklēm. No vilnas īsumiņiem. /Kāju un galvu vilna/
Adit neko gan neada bet tos izlieto priekš audiem gultas deķos. Tāpat gultas deķiem lieto plučus. /Saplūktas vilnas lupatas./ Senāk kad visa vilna bij[a] jāsukā mājās tad bij[a] divai [divi] vilnas susekļu [susekļi], Lielie un mazie. Ar lielajiem vilnu tikai saplēsa un sajauca lai tā pēc krāsas būtu vienāda bet ar mazajiem to sasukāja pilnīgi un savēla rulīšos [rullīšos] kurus saliek sietā, Vērpjot ņem pa rullišam un vērpj. Pie sprēslicas vilnu nesprauda. jo no tādejādi sasukātas vilnas nevarētu dabūt smalku vienādu pavedienu,

16471-2

Pusvadmalu auž linu velkos ar vilnas audiem. Pēc apvelšanas audi saveļās un tad tikmēr vadmalu apnesā [ka] nemaz nevar redzēt kā tā ir tikai pusvadmala No pusvadmalas šuva darba drēbes Vadmalu vēla linsēklu novārījumā. To salēja baļļā lika iekšā vadmalu un tad to mazgāja un vēl līdz vajadzīgajam biezumam Pēc tam vadmalu stingri izstaipija, lai būtu vienādas malas un lika žāvēt.

turp. 16466

Līgavas gultas deķi dāvina vīra mātei. Bet citiem radiem nē.

16472

Lupatu deķus /lupatdeķis/ tiek aussts [austs] no saplēstām dažādas krāsas lupatām šķeterētu linu diegu velkos. Auda vienkārši dažādām strīpām bet auda ari dažādās krāsas lupatas uz vidu, - no pus auduma atliecot atpakaļ, tad iznāca dažādām rūtīm kuras katra bij[a] citādas krāsas. Tāpt [Tāpat] šuva deķus no dažādas krāsas lupatiņām. Lupatdeķus izlieto priekš zirgu segšanas un ar[ī] tāpat no lupatām auž grīdas drēbes.

16473

Zāļudeķus auž rupjo pakulu dzijās un tie noder priekš salmu vasarā priekš zāļu nešanas. Zāļudeķim ir stūros stipras bantes vai liesaišķi. lai varētu sasiet lielāku nastu.

16474

Kules šuj dažādas. No linu audekla un smalkākas priekš darbiniekiem kur maizi ielikt. Rupjākas priekš dažādas iebēršanas. Bet zebeniekus jeb zebenīcas šuj priekš zirgiem kur auzas bērt. To pakar zirgam kaklā. šādu zirga barošanu sauc par ieoderēšanu.

16475

Striķus un auklas vij vīrieši, vairāk gan ziemas vakaros. Stiprākus striķus un ari garākus, kā grožus un virves vij no liniem. Savij vajadzīgā garuma aukla /Vienkārtņus/ tad nostiepj pagalmā visā garumā un vienā galā pieliekot ar akmeņiem piekrautas ragavas, otrā galā liek stabiņu caur kuru iet griežamā ročka kā linu maļamai kručiņai. /Tāda par ročka un stabiņš ir ari pie ragavām./ divi sāk virvi vai grošus [grožus] sagriest Jāgriež vienam uz vienu pusi otram uz pretejo, jo citādi tīsies striķi vaļā nevis cieti [ciet]. Pēc tam liek trešo kārtu, - uzviju. To uzgriež ar rokām, - rokas vai mazo kāsīti. Pie tam skatās lai katru reizi trešā kārta nāktu pirmo divu kārtu griezumā vai vijumā. Tāpat ari vij ar uzviju smalkākas auklas un patagas. Pēdejās vij no sevišķi labi izsukātiem liniem.

16476

Tabākas makus taisija dažādus Meitas puišiem dāvāja tamborētus tabākas makus kurus ieoderēja ar skaistu oderi un izrotāja ar dažādu dzīparu bumbuļiem. Taisija tabakas makus ari no cūkas pūšļa. Izkaltētus, iepriekš stipri piepūstu pūsli krietni izberza ar pelniem un sāli, lai paliek mīksts tad apvīlēja griezuma malu un maks bij[a] gatavs. Tāpat ari taisija makus no zuša ādas./Tādi pat bij[a] ari naudas maki/ No resnākā un platākā ādas gala izšuva maku, bet šaurāko astājā [atstāja] ko aptīt apkārt, jeb sarullēt.
Šifruoti tekstą
KrājumsLatvių tautosakos archyvas
KolekcijaCollection of Pēteris Birkerts
Atslēgvārdi

We use cookies to improve your experience on our website. By browsing this website, you agree to our use of cookies. Read more.