Ak161-Ligitas-Vucenas-dienasgramatas-07-0005
AtšifriejaSanita Reinsone
Pabeigts
Apstyprynuots
Lobuots2020-03-26 23:09:58
Atšifriejums... Slepeni pasmīn tumšās ezera dzīles,
Dusmīgi klaiņā melno kovārņu dzimta.
Kas gan tevi šajā nostūrī mīlēs?
Savādi sveša liekas nomale dzimtā.
Kādreiz meitu no mājām padzina māte:
"Tevi
nolādu,
komjauniet," - skanēja vārdi.
Skarbā puteņa naktī aizcirtās vārti.
Ceļiem
svešumā bija jātek.


Bērnības draugi tevi aizmirsa lēnām, -
Visu var aizmirst, dzīvi trūkumā vadot.
Tikai no kāda septītās klases zēna
Nāca vēstules ilgi -
vairākus gadus.
Tomēr atmiņu takās saauga smilgas.
Dabs un skola paņēma naktis un dienas.
Tikai reizēm tava dzīvokļa sienās
Vakars ienesa
savādas ilgas...


Tagad, senajos ceļos un atmiņās brienot,
Skumjās bērnības zemi ieraudzīt nākas:
Savu spuraino jumtu kūkumus slienot,
Tava Latgales sādža piekalnē sākas.
Vecā baznīca, liekas,
dusmīgi norūc,
Aizlauzts krucifikss
īgni noskatās tevī.
Skarbi vēji klaiņo pa mežmalas noru, -
Klusais ciemats
spītīgi noslēdzies sevī.
Tiešām
sāpīgi pārnākt dzimtajā pusē:
Ļaudis
maizi veikalā gaida un klusē,
Iesit deniņos doma
skaudra un asa,
Krūtīs iekliedzas skarba nemiera dzilna, -
Veca atmata
jaunu lemesi prasa,
Tevi aicina
zeme -
cerību pilna.
Varbūt veselai ellei
cauri būs jābrien,
Atkal naktis un dienas pienāksies ziedot,
Savu
liesmaino sirdi
vajadzēs iedot
Saviem
saviem
jaunajiem sābriem.


Ienāk ciematā ļoti
neparasts vakars,
Tavā skatienā
rīta ugunis mostas.
Skaudrā
zvēresta liesmā
asinis sakarst,
Dzīve
nevēlas piestāt mierīgā ostā.
Kvēlo septembra saule
sarkanā rietā,
Jūtu uzvaru tavā
stingrajā solī.
Kaujas postenī -
tavā īstajā vietā -
Tevi
partija
noliek.
Atšifrēt tekstu
KruojumsAutobiogrāfiju krājums
KolekcijaLigitas Vucenas dienasgrāmatas
Atslāgvuordi

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lapas lietojamību un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai lulfmi.lv digitālajos resursos. Uzzināt vairāk.