Ak178-Peteris-Zarins-02-0015
TranscriberJustīne Jaudzema
Completed
Accepted
Updated2021-02-23 11:42:21
Transcription (text)200 gramus maizes un amerikāņu tušonkas burku ar nesaldinātu tēju. To ātri notiesājam un trauki tūliņ jāatdod atpakaļ. Garastāvoklis uzlabojas un sākam ar Miķelsonu aprunāties. Viņš domā, ka krievam vēl nemaz tik spožas izredzes nav, vai tad angļi Baltijas valstis tik vienkārši atdos krievam.
Neilgi pēc brokastīm, durvis atkal atverās un pagrabā iedzen vairāk par 20 cilvēku. Izrādās, tie visi no Jaunraunas apkārtnes un Cēsīm, bijušie aizsargi. Arī viens ar manu vārdu un uzvārdu tāpat kā man, tikai dažus gadus jaunāks par mani, jaunsaimnieks no Jaunraunas pagasta, mājas nosaukumu esmu piemirsis. Sāstīja, ka viņa sieva esot rakstniece, rakstot žurnālam ,,Zeltene” un parakstoties - Mežmalu Marija. Pamazām viņus, vienu pēc otra izsauca un izgrieza pogas tāpat kā man.
Pēc dažām dienām, mūs visus atkal sasēdināja smagās mašīnās un veda tālāk uz Siguldu. Tas ir, mēs braucām frontei līdz, jo Rīga vēl nebija kritusi. Siguldā mūs ievietoja Rakstnieku pils virtuves pieliekamajā, mazā telpā, tik daudz, ka pat apsēsties bija grūti... Tur atkal sāka saukt uz pratināšanu. Otrā jeb trešā dienā izsauca arī mani. Divi, mongoļu izskata, sargi ar automātiem no virtuves veda pāri pagalmam uz atsevišķu māju. Tur mani saņēma pratinātāja sieviete, pēc izskata ebrejiete. Viņa ļoti vāji runāja pa latviski un prasīja, lai es stāstu savu biogrāfiju. Stāstīju visu, līdz nonācām līdz aizsargiem. Tad viņa noprasīja: ,,Cik galv tu rav cilvek?” Es uzsvērti atteicu un, viņas runu izlabodams, pateicu, ka es cilvēkiem galvas neesmu aizrāvis un nevienam ļaunu neesmu nodarījis.
Transcribe text
RepositoryAutobiography Collection
CollectionPētera Zariņa atmiņas
Keywords

We use cookies to improve your experience on our website. By browsing this website, you agree to our use of cookies. Read more.