Category

Title
 Cabinet of Folksongs
    |     10. Nerātnās dziesmas.
         1. Par dziesmām un dziedāšanu.
                 1.1. Dziesmas un dziedāšana vispārīga tautas manta un cilvēka mūža pavadoņi.
            |             1.1.10. Daudzina (kāzās) brāļa līgavu līgsmas dabas un dziesmu dēļ.
            |             1.1.11. Liela dziedātāja aizvesta tautās, kur dziesmas nemīl.
            |             1.1.12. Līgsmās dziesmas apklust, tautās aizejot, grūtu mūžu dzīvojot, tautām un ļaunai dienai norājot.
            |             1.1.13. Māte, brāļi klausās tautās aizvesto meitu dziedam, un šī dziedādama tiem sūta ziņu.
            |             1.1.14. Sievām un veciem ļaudīm jaunības lustes un īstie sirsnīgie dziesmu prieki aizgājuši.
            |             1.1.1. Dziesmas visai Latvijai kopēja manta.
            |             1.1.2. Dziedot mūžu sāk, pavada, beidz.
            |             1.1.3. Kas māca dziesmas?
            |             1.1.4. Dziesmu pūra pielocīšana un bagātība.
            |             1.1.5. Iedzimta līgsma daba un dziesmu prieki jaunībā.
            |             1.1.6. Dziesmas un jautrs gars spītē bēdām, nelaimei un ļaunai dienai.
            |             1.1.7. Ne ikreiz aiz prieka dzied, dzied sirdi remdēdams, laiku kavēdams.
            |             1.1.8. Bāreņu dziesmas.
            |             1.1.9. Pēdējā, dziedamā vasara bāliņos, vaiņagā.
                 1.2. Pavasara un vasaras dziesmas, visvairāk rotājot, līgojot, gavilējot, vaj klajumā dziedot.
            |             1.2.10. Dziesmu skaņās klausoties, puisim dažreiz viļās: viņš atrod mazu skuķi, vaj sievu, vaj vecu māti.
            |             1.2.11. Tautu dēls vēlās un māsa tam ieteic (reti liedz) ņemt dziedātāju līgavu.
            |             1.2.12. Puisis (precenieks) dzied ar meitām, dzied precībās, līgaviņu lūkodams, izdziedādams.
            |             1.2.13. Piedzied puišiem brūtes, meitām brūtganus.
            |             1.2.1. Sadziedās no tālienes viens pret otru.
            |             1.2.2. Meitas pulcējās rotāt, vaj līgot, puiši klausīties un lūkoties.
            |             1.2.3. Pulkā dziedot, viens dziesmu sācējs, teicējs, pa priekšu dziedātājs, citi līdzētāji. Vismaz divi labprāt dzied kopā.
            |             1.2.4. Labprāt dzied ar savējiem, jeb meklējās tos, ar kuriem balsis sader.
            |             1.2.5. Dažāda balss skaņa, sīka un rupja, līgsma un sēra, un dažāda balss locīšana dziedot, līgojot un gavilējot.
            |             1.2.6. Skaņa, tālu dzirdama balss un koša, veikla dziedāšana pašam un citiem par prieku.
            |             1.2.7. Aizsmakuse balss. Balss jāsargā no maitāšanas.
            |             1.2.8. Meitas dzied, tautas kaitinot, vilinot, vaj arī izredzētam arājiņam sirdi remdējot.- Senāk dziedātājām bija jāvairās, ka tautas neuzbrūk un neaizved, nenoņem vaiņagu.
            |             1.2.9. Kur meitas dzied, tur puiša dvēsele. No dziedātājām izvēlas līgaviņu.
                 1.3. Dziedāšana, zīmējoties uz darbu.
            |             1.3.1. Dziedot iet pie darba (sevišķi lauka darba), dziedot atvieglina darba grūtumus, jo līgsmi dzied, darbu beiguši un mājās nākdami.
                         1.3.2. Dziedāšana dažādos sevišķos darbos: dzied
                |                 1.3.2.1. kūlēji,
                |                 1.3.2.2. malējas,
                |                 1.3.2.3. vērpējas,
                |                 1.3.2.4. dravnieki, zvejnieki,medinieki, mežā braucēji u.c.
            |             1.3.3. Dziedāšana ganos.
                 1.4. Dziedāšana godos, dzīrās, talkā, muižas kopdarbos, ar dziesmu karu jeb apdziedāšanos.
            |             1.4.1. Pie pilna kausa pieder jautra dziesma.
                         1.4.2. Meitu bars sadzied kopā.
                |                 1.4.2.1. Meitas skubinās dziedāt, citi vēlās meitu dziesmās klausīties.
                |                 1.4.2.2. Labāk dziedāt, ne kā niekus runāt.
                |                 1.4.2.3. Nedziedātājiem savas vainas, savi iemesli; kam tādu nav, tas dzied.
                         1.4.3. Sacīņa dziedāšanā. Aizdziedāšanās un apdziedāšana.
                |                 1.4.3.1. Liela savu, peļ pretinieku dziedāšanu.
                |                 1.4.3.2. Dziesmas turamas godā; dziesma, valoda nav mēdama; kā ieraduse, tā dzied, tā runā.
                |                 1.4.3.3. Dziesma atņemta, aizmirsta, sajukuse; dziesma bez otras puses; dziesmu pietrūcis.
                |                 1.4.3.4. Ne dziedāt vien jāmāk, jāmāk un jādara ari darbs.
                |                 1.4.3.5. Meitām godīgi jādzied. - Kāzās atļautas negoda dziesmas.
                |                 1.4.3.6. Apmierinās bez naida, sader; apdziedātie neņem ļaunā.
            |             1.4.4. Maksa par dziedāšanu.
        |         1.5. Par dziedāšanu dažādos sevišķos atgadījumos.
         2. Cilvēka mūža ritums, ģimenes un radu sadzīve.
                 2.1. Bērnu dienas. Radības, krustības, audzināšana un mācība.
                         2.1.1. Radību, krustību un kūmu dziesmas plašākā ziņā.
                                 2.1.1.1. Grūtniecība.
                    |                     2.1.1.1.1. Tautietis priecīgs pajoko par svētītu līgavu.
                    |                     2.1.1.1.2. Grūtas sievas pienākumi; josta devītā rakstā; vēsts mātei un vecmātei.
                                 2.1.1.2. Radības.
                    |                     2.1.1.2.10. Dēls, vaj meita? Tēvam, vaj mātei palīgs?
                    |                     2.1.1.2.11. Kad un kur dzimis? Kāds cerams iespaids uz bērnu?
                    |                     2.1.1.2.12. Laima (Dēkla) mūža licēja.
                    |                     2.1.1.2.13. Apcere par sievu raizēm grūtniecībā un radībās; jaunā sieva vecu sievu kārtā.
                    |                     2.1.1.2.1. Allažin jāgodā Laima, jātīra Laimai ceļš, sevišķi jākopj pirtstaks un pirts jeb dzemdēšanas vieta.
                    |                     2.1.1.2.2. Kurina pirti radībām (ari pirtīžām); pirtī ieejot; zieds Laimai.
                    |                     2.1.1.2.3. Laimas palīdzība dzemdētājai.
                    |                     2.1.1.2.4. Tautieša rūpes un žēlabas, kamēr līgava vājības guļā.
                    |                     2.1.1.2.5. Bērna saņemšana. - Sievu ziedi.
                    |                     2.1.1.2.6. Nelaimīga dzemdēšana.
                    |                     2.1.1.2.7. Zieds un upuris Laimai no pirts izejot (arī pirtīžās).
                    |                     2.1.1.2.8. Tēva un mātes prieki par jaunpiedzimušo.
                    |                     2.1.1.2.9. Kur bērns radies?
                |                 2.1.1.3. Raudzības.
                |                 2.1.1.4. Pirtīžas.
                                 2.1.1.5. Krustības.
                                         2.1.1.5.10. Pādi dīda.
                        |                         2.1.1.5.10.1. Kūmenieki skubinās un pošās uz deju.
                        |                         2.1.1.5.10.2. Vecmāte, vaj nesēja ģērbj pādi un pasniedz to krusttēvam, vaj krustmātei.
                        |                         2.1.1.5.10.3. Kūmu deja ar simbolisku nozīmi un pādes daudzināšanu.
                        |                         2.1.1.5.10.4. Deju beidzot, nesēja pienes bērnu mātei pie gultas.
                        |                         2.1.1.5.10.5. Citi krustībnieki nopeļ kūmas, kas nemācējušas vaj nevīžojušas pādi dancināt un daudzināt.
                    |                     2.1.1.5.11. Kūmas iet laukā dzesēties.
                                         2.1.1.5.12. Veltīšana.
                        |                         2.1.1.5.12.1. Māte dāvina kūmām cimdus, zeķes.
                        |                         2.1.1.5.12.2. Kūmas met pādei naudu naudu un citas dāvanas. (Sk. ari tālāk: 15. Naudas un dāvanu došana bērnu šūpojot.)
                        |                         2.1.1.5.12.3. Met naudu vecmātei.
                                         2.1.1.5.13. Apdziedāšana dažādos krustību brīžos.
                        |                         2.1.1.5.13.1. Kūmas pašas lūgušās krustībās.
                        |                         2.1.1.5.13.2. Zobojās par kūmu apģērbu un rotu.
                        |                         2.1.1.5.13.3. Dažādi iemesli kūmu apdziedāšanai.
                                         2.1.1.5.14. Šūpulis.
                        |                         2.1.1.5.14.11. Iegulda šūpulī pādi.
                        |                         2.1.1.5.14.1. Kūmām pienākas taisīt (vaj pirkt), kārt un klāt pirmajam bērnam šūpuli.
                        |                         2.1.1.5.14.2. Kūmas brauc mežā pēc līkstes; - līkste jau iepriekš izraudzīta.
                        |                         2.1.1.5.14.3. Kur un kāda koka līkste cērtama?
                        |                         2.1.1.5.14.4. Meža sarga uzbrukums.
                        |                         2.1.1.5.14.5. Līkstes cirtējus mājenieki sagaida ar dziesmām; smādē un izmēģina līksti.
                        |                         2.1.1.5.14.6. Kur šūpulis karams?
                        |                         2.1.1.5.14.7. Dažādas apceres, šūpuli karot.
                        |                         2.1.1.5.14.8. Krustmāte pušķo šūpuli, liek cisas un klāj paladziņu.
                        |                         2.1.1.5.14.9. Pirms krustbērna liek šūpulī ziedu jeb kādu nozīmīgu lietu.
                                         2.1.1.5.15. Naudas un dāvanu došana, bērnu šūpojot.
                        |                         2.1.1.5.15.1. Uzaicinājums, lai visi krustībnieki nāk pagastā jeb met pādei naudu.
                        |                         2.1.1.5.15.2. Aicina katru sevišķi, no tēva vaj krusttēva iesākot.
                        |                         2.1.1.5.15.3. Kādām īpašām vajadzībām nauda metama: šūpuļa nauda; nauda priekš jostiņas, sudraba rotas, kumeļa, novada; zobiņu un ziepīšu nauda.
                        |                         2.1.1.5.15.4. Skubina uz jo bagātām dāvanām; vara naudu smādē, prasa sudrabu.
                        |                         2.1.1.5.15.5. Devīgos slavē, sīkstos peļ un piezobo.
                        |                         2.1.1.5.15.6. Dod, vaj sola lietišķas dāvanas: krekliņus, micītes, jostiņu, palagu, vilnani u.c.; zirgu, govis, aitas; bites.
                        |                         2.1.1.5.15.7. Liecinieki met tēriņa naudu.
                        |                         2.1.1.5.15.8. Bērna māte saņem samesto naudu.
                                         2.1.1.5.16. Kūmu (pa daļai ari aukļu) šūpuļa dziesmas, un apcerējumi par bērna mūžu un vecāku, sevišķi mātes priekiem un bēdām, cerībām, un grūtumiem.
                        |                         2.1.1.5.16.11. Vecākiem rūpes par bērnu apgādāšanu, sevišķi mātei par meitas pūru.
                        |                         2.1.1.5.16.12. Māte, mazus bērnus kopjot, redz grūtumus, no kā tēvs svabads.
                        |                         2.1.1.5.16.1. Šūpuli pakāruši, kūmas iešūpo krustbērnu.
                        |                         2.1.1.5.16.2. Mātes pienākums - krietna audzināšana.
                        |                         2.1.1.5.16.3. Vecākā māsa palīdz mātei brāli audzināt, brālis māsai apgādnieks, aizstāvis un tautu rājējiņš.
                        |                         2.1.1.5.16.4. Nākamais arājiņš, kunga darbinieks un ķeizara kara vīrs, dravinieks, laivinieks, ganiņš.
                        |                         2.1.1.5.16.5. Tautu meita gaida uz arājiņu; māte cerē vieglas dienas no vedeklas.
                        |                         2.1.1.5.16.6. Nākamā vērpējiņa, audējiņa, malējiņa, kunga darbiniece, mātes aptecētāja.
                        |                         2.1.1.5.16.7. Nākamā tautu līgaviņa, tautu malējiņa; jau šūpulī izredzēta.
                        |                         2.1.1.5.16.8. Kas vecākiem vairāk pa prātam, dēli vaj meitas? - Tēvam dēli, mātei meitas.
                        |                         2.1.1.5.16.9. Meitu mātei rūpes un grūtumi, svešai (dēlu) mātei vieglas dienas.
                                         2.1.1.5.17. Pēdējā krustību diena; krustību beigas un atvadas.
                        |                         2.1.1.5.17.1. Dzer uz krustbērna veselību, un drīzu augšanu.
                        |                         2.1.1.5.17.2. Viesiem atgādina, ka laiks šķirties.
                        |                         2.1.1.5.17.3. Viesi svētī dzīru vietu un atvadās.
                        |                         2.1.1.5.17.4. Pavada beidzot vecmāti.
                    |                     2.1.1.5.1. Aicina kūmās; krustību svētrītu sanāk lūgtās kūmas.
                    |                     2.1.1.5.2. Kūmu rīkošanās, kūmās ejot; simboliski līdzekļi un zīmes.
                    |                     2.1.1.5.3. Jūdz (pādes vedamos) zirgus.
                    |                     2.1.1.5.4. Ģērbj un tīsta pādi, un ved pie kristības.
                    |                     2.1.1.5.5. Māņi, bērnu kristījot.
                    |                     2.1.1.5.6. Kūmas pārbrauc no baznīcas; mājenieki tos sagaida ar dziesmām.
                    |                     2.1.1.5.7. Saņem un apkopj kūmu zirgus.
                    |                     2.1.1.5.8. Nes pādi istabā un teic vārdu; - griež riņķī; - noliek bērnu gultā; - dod mātei dāvanu.
                                         2.1.1.5.9. Kūmu mielasts.
                        |                         2.1.1.5.9.1. Klāj galdu.
                        |                         2.1.1.5.9.2. Kūmas sēžās pie galda, atraida liekus ļaudis pie malas un ieaicina neseju un vecmāti; bērna māte neņem dalību pie mielasta.
                        |                         2.1.1.5.9.3. Laima (Māra) nāk krustībās. - Čampa [?].
                        |                         2.1.1.5.9.4. Uzdzer krustbērnam laimes; vēlē pādei krusttēva un krustmātes dabu, turību un laimi.
                        |                         2.1.1.5.9.5. Kūmu galda dziesmas.
                        |                         2.1.1.5.9.6. Pirmo maltīti tura steigšus; - paēduši pateic Dievam un Mārai.
                |                 2.1.1.6. Atšķirības.
                         2.1.2. Bērnu audzināšana, kopšana un mācība. Aukļu un bērnu dziesmas.
                |                 2.1.2.1. Lolojamās jeb šūpuļa dziesmas.
                                 2.1.2.2. Rotaļu, līdzību, mīklu, joku, tenku, pasaciņu, dabas un citas bērnu dziesmas.
                    |                     2.1.2.2.10. Par lietu, sniegu, miglu, vēju, ūdeni un uguni; par gada laikiem.
                    |                     2.1.2.2.1. Dažāda satura.
                    |                     2.1.2.2.2. Par māju lopiem un meža zvēriem: āzīti, avenu, briedi, buku, ezi, govi, kaķi, ķēvi un kumeliņu, kuņu, lāci, lapsu, peli, zaķi, sesku, vāveri, vilku, cauni, cūku.
                    |                     2.1.2.2.3. Par putniem: balodi, bezdelīgu, dzeguzi, dzērvi, dzeni, gaigalu, gaili un vistu, griezi, gulbi, irbi, kaiju, ķīvīti, ķikutu, kraukli, lakstīgalu, medni, paipalu, pūci, pupudzi, raudavu, žagatu, zīli, un žubi, sniedzi, zosi, strazdu, zvirbuli,
                    |                     2.1.2.2.4. Par mežu, meža māti, putnu kāzām un dažādiem zvēriem un putniem kopā.
                    |                     2.1.2.2.5. Par putnu dziesmām un valodu.
                    |                     2.1.2.2.6. Par zivīm: ķīsi, līdaku; par vēzi.
                    |                     2.1.2.2.7. Par sīkiem kustoņiem, mušām un kukaiņiem: bambali, blusu un circeni, dunduri, kukaini, lapsenēm, odu, zirnekli, siseni, tārpu, tauriņu.
                    |                     2.1.2.2.8. Par kokiem: ābeli, alksni, apsi, bērzu un bērzu birzi, ievu (ar ābeli un lazdu), lazdu, liepu, ozolu, ozolu ar liepu, osi, priedi un egli, vītolu un dažādiem kokiem kopā.
                    |                     2.1.2.2.9. Par stādiem un augļiem: zirņi un pupas; ogas, rieksti, āboli; sēnes; āboliņš, kaņepes.
                                 2.1.2.3. Dziesmas, bērnus kopjot.
                                         2.1.2.3.1. Ēdienu gatavojot, bērnu nepacietību klusinot, bērnus ēdinot.
                        |                         2.1.2.3.1.1. Bērni izsalkuši. Maizes trūkums.
                        |                         2.1.2.3.1.2. Maize, rauši, kriņģeļi, veģi; piens un sviests; putra, ķīselis; tupeņi un kāposti.
                        |                         2.1.2.3.1.3. Pateicība Dievam pēc ēšanas.
                    |                     2.1.2.3.2. Bērniem galvu sukājot; muti mazgājot; bērnus tīrijot.
                    |                     2.1.2.3.3. Bērnus ģērbjot, pušķojot.
                    |                     2.1.2.3.4. Mātes mīļa, rūpīga kopšana vispār.
                                 2.1.2.4. Mācība.
                    |                     2.1.2.4.1. Rātnības, pieklājības u.c. mācības; nerātnība un rīkste, grāmata un skola.
                    |                     2.1.2.4.2. Godbijība un paklausība vecākiem.
                 2.2. Ģimenes locekļi un viņu sadzīve.
                         2.2.1. Vecāki un bērni ģimenes dzīvē.
                |                 2.2.1.1. Vecāku dzīve bērniem priekšzīme. Tēva laiki un padoms. Vēl tēva paspārnē.
                                 2.2.1.3.
                    |                     2.2.1.3.1. Māte ģimenes sirds un dvēsele. (Mātes nerimstošā rīcība un gādība ģimenes un māju dzīvē; māte žēlotāja un patvērums; māte veca, bet gudra padomam; māte mīļa, cienīta un godāta; šķirtas, māte un meita viena pēc otras raud un i
                    |                     2.2.1.3.2. Māte daždien arī sīva, bārga, bērnus mācīdama, rādama. Meita skund par māti.
                    |                     2.2.1.3.3. Māte bērnus paviegli audzina, sevišķi izlutina vienīgo meitu. Meitas netikušas, slinkas.
                |                 2.2.1.4. Vecāki pie bērniem novārtā.
                |                 2.2.1.5. Pielikums (dažādas dziesmas par vecāku un bērnu satiksmi).
                         2.2.2. Brāļi un māsas.
                |                 2.2.2.10. Māsu satiksme savā starpā.
                |                 2.2.2.11. Dažādas dziesmas par brāli un māsu.
                |                 2.2.2.1. Bez brāļa.
                |                 2.2.2.2. Brāļi vēl mazi.
                |                 2.2.2.3. Daudz brāļu (bāleliņu).
                |                 2.2.2.4. Vecais un jaunais brālis.
                |                 2.2.2.5. Brāļi bagāti, stalti, slaveni.
                |                 2.2.2.6. Brāļi saderīgi.
                |                 2.2.2.7. Brāļi naidā.
                |                 2.2.2.8. Laba satiksme starp brāli un māsu; māsas dzīve bāliņos.
                                 2.2.2.9. Savstarpēji pārpratumi.
                    |                     2.2.2.9.1. Māsa skund par brāļa skopumu.
                    |                     2.2.2.9.2. Māsa gaužās par dažādām pārestībām no brāļa puses un solās atspītēt.
                    |                     2.2.2.9.3. Brāļa pārmetumi māsai.
                         2.2.3. Ģimenes īpašums.
                |                 2.2.3.1. Tēva jeb brāļa sēta un novadiņš.
                |                 2.2.3.2. Mantošanas tiesības un mantojums.
                |                 2.2.3.3. Mantas un zemes dalīšana un tēvu zemes sargāšana.
                |                 2.2.3.4. Grūtības, mājas valdot; tēva mājas palaistas; tēva zeme svešnieku rokās.
                |                 2.2.3.5. Iegātnis.
                         2.2.4. Radi.
                |                 2.2.4.1. Daudz radu; radi ari tālās, svešās malās un tautās.
                |                 2.2.4.2. Bagāti un nabaga radi; radi saderībā un naidā.
                 2.3. Bāriņi, sērdieņi.
            |             2.3.10. Pielikums. No jauna pienākušie dziesmu varianti, kas pieder pie pirmā sējumā nodrukātām dziesmām, un daži patstāvīgi papildinājumi.
            |             2.3.1. Sava māte un sveša māte (pamāte, saimniece, vīra māte); sērdienīšu, kalponīšu grūtais mūžs un asaras; vispārīgas raudu dziesmas.
            |             2.3.2. Bāriņi un saule (mēness).
            |             2.3.3. Barība.
            |             2.3.4. Augums, apģērbs un rota.
            |             2.3.5. Mācība, darbs, tikums slava.
            |             2.3.6. Valodas, paļas, nicināšana.
            |             2.3.7. Pūrs, mantība. (Pa lielākai daļai kāzu dziesmas.)
            |             2.3.8. Bāriņi un Laima (Māra, Dievs, Dieva dēli).
            |             2.3.9. Lūkošanās, precības, kāzas un dzīve tautās.
                 2.4. Jaunekļu gadi.
            |             2.4.1. Jaunības, jaunekļu dzīves un līgsmas dabas cildināšana.
                         2.4.2. Augums.
                |                 2.4.2.1. Slaiks un garš, sīks un mazs, zems un druknis, ete. augums.
                |                 2.4.2.2. Seja, vaiga sārtums, acis, skaistums un daiļums vispār.
                |                 2.4.2.3. Mati un galvas rota.
                |                 2.4.2.4. Pupi un pupu raudzīšana.
                         2.4.3. Apģērbs un rota.
                |                 2.4.3.1. Dažādi drēbju gabali, un apģērbs un rota vispār.
                |                 2.4.3.2. Vaiņags.
                |                 2.4.3.3. Gredzens.
                |                 2.4.3.4. Puķes un puķu dārzs.
                         2.4.4. Tikumi un netikumi, iedzimta daba.
                |                 2.4.4.1. Meitu laba sadzīve savā starpā un ar citiem.
                                 2.4.4.2. Meitu gods, tiklība.
                    |                     2.4.4.2.1. Meita tura godu, sargā vaiņagu, netura godu, zaudē vaiņagu.
                    |                     2.4.4.2.2. Laima (Māra) rūpējas un gādā par meitu godu un tikumību.
                    |                     2.4.4.2.3. Droša sirds, skarba daba.
                         2.4.5. Darbs, sevišķi sieviešu māju un rokas darbi.
                |                 2.4.5.1. Mācība darbā.
                |                 2.4.5.2. Agra celšanās rītos, vēla gulšanās vakaros; māte un gailis cēlēji; miegs un snaudas.
                |                 2.4.5.3. Darbs mēness gaismā, skalu trūkuma dēļ.
                |                 2.4.5.4. Svētdienas un svētu vakaru nesvētīšana nevaļas dēļ.
                |                 2.4.5.5. Darba tikums, šķirība.
                |                 2.4.5.6. Slinkums, kūtrība, nešķirība.
                |                 2.4.5.7. Darba grūtums un daudzums, nevaļa, kavēkļi.
                                 2.4.5.8. Dažādi darbi, sevišķi drēbes, apģērbu darinot.
                    |                     2.4.5.8.10. Auž palagus; deķus; dvieļus; jostas; dažādus audumus.
                    |                     2.4.5.8.11. Vadmalas velšana.
                    |                     2.4.5.8.12. Audeklu balināšana; drānu velēšana.
                    |                     2.4.5.8.13. Pūrs un pūra darināšana.
                    |                     2.4.5.8.1. Vakarēšana, suprags. Kopvērpšana muižā.
                    |                     2.4.5.8.2. Vērpšana.
                    |                     2.4.5.8.3. Dzīparu krāsošana. Krāsošanai lietā madaras, dzeltes, mēles.
                    |                     2.4.5.8.4. Adīšana, rakstīšana, šūšana, vispār.
                    |                     2.4.5.8.5. Ada cimdus, zeķes.
                    |                     2.4.5.8.6. Aušana vispār.
                    |                     2.4.5.8.7. Auž, šuj, raksta kreklus.
                    |                     2.4.5.8.8. Auž, raksta, pušķo villanes, sagšas.
                    |                     2.4.5.8.9. Auž, šuj lindrakus (brunčus, svārkus)
                |                 2.4.5.9. Maltuve.
                         2.4.6. Dzīves ļaunā puse, bēdas, asaras etc.
                |                 2.4.6.1. Ļaužu valodas, slava un neslava, paļas un nievāšana, nicināšana, mēlnesība.
                |                 2.4.6.2. Ļauni ļaudis, nelabvēļi, skauģi, burvji, naidnieki; Dieva un Laimes palīgs.
                |                 2.4.6.3. Laime mūža licēja; grūts mūžs, ļauna diena.
                         2.4.7. Jaunekļu, puišu un meitu, savstarpēja satiksme.
                |                 2.4.7.1. Meitu dziesmas.
                |                 2.4.7.2. Puišu dziesmas.
                |                 2.4.7.3. Citu ļaužu (mātes, māsas, brāļa, meitu vaj puišu draudzes) padomi un brīdinājumi, sevišķi lūkošanās un precības ziņā; vispār izteikti novērojumi un spriedumi par jaunekļu savstarpēju satiksmi.
                                 2.4.7.5. Apdziedāšana dzīrās, talkā, muižas kopdarbos, godos, etc.
                    |                     2.4.7.5.1. Vispārīgas apdziedāšanas un zobgalīgas dziesmas.
                    |                     2.4.7.5.2. Veci puiši, vecas meitas.
            |             2.4.8. Lielība un brammanība.
            |             2.4.9. Dažādas dziesmas.
                 2.5. Precību un kāzu dziesmas.
                         2.5.1. Precību dziesmas.
                                 2.5.1.1. Atbalss no senajiem laikiem.
                    |                     2.5.1.1.1. Apdziedāšanās ģimenes locekļu, brāļu un māsu, vaj citu tuvu radinieku starpā.
                    |                     2.5.1.1.2. Tautu dēls dodās, precības nolūkā, svešumā.
                                         2.5.1.1.3. Sievu iegūst ar varu un viltu.
                        |                         2.5.1.1.3.1. Tautas izkaro līgavu.
                        |                         2.5.1.1.3.2. Tautas izlūko, gūsta un zog līgavu. Meitas vairās, bēg, slēpjās no tautām.
                        |                         2.5.1.1.3.3. Meitas vietā nozagta sieva, vaj pārģērbies vīrietis.
                        |                         2.5.1.1.3.4. Māsa pate bēg tautās.
                                         2.5.1.1.4. Panāksnieki.
                        |                         2.5.1.1.4.1. Brālis iet pēc mātes vaiņaga, kas tai laupīts.
                        |                         2.5.1.1.4.2. Bāleliņi pošās ceļā un dzenās māsai pakaļ pa vedēju pēdām.
                        |                         2.5.1.1.4.3. Kavēkļi ceļā.
                        |                         2.5.1.1.4.4. Brāļu gājiens pēc zagšus vestas māsas, garākā dziesmā atstāstīts.
                    |                     2.5.1.1.5. Sievu pērk.
                    |                     2.5.1.1.6. Brālis māsas aizstāvis un tautu rājējs.
                                 2.5.1.2. Precības vēlākos laikos līdz mūsu dienām.
                                         2.5.1.2.10. Mielasts.
                        |                         2.5.1.2.10.1. Ciema kukulis un brandvīns no precenieku puses.
                        |                         2.5.1.2.10.2. Nama māte klāj galdu un mielo viesus.
                    |                     2.5.1.2.11. Meitas iet rādīties.
                                         2.5.1.2.12. Bildināšana.
                        |                         2.5.1.2.12.1. Dziesmas no tautu dēla jeb precenieku puses.
                        |                         2.5.1.2.12.2. Dziesmas no meitas puses, no meitas draudzes.
                                         2.5.1.2.13. Atraida.15090.-@15295.
                        |                         2.5.1.2.13.1. Dziesmas no meitas puses.
                        |                         2.5.1.2.13.2. Nosmādēta, atraidīta puiša gaudas un apmierināšanās.
                                         2.5.1.2.14. Pieņem precības.
                        |                         2.5.1.2.14.1. Meita gājēja un ar mātes un brāļu atļauju apsolās.
                        |                         2.5.1.2.14.2. Tēvs, māte, brāļi atvēl tautām meitu, resp. māsu, dažreiz pret viņas pašas gribu.
                    |                     2.5.1.2.15. Taujājās, rauga vietu.
                                         2.5.1.2.16. Sader, dod roku, dod un mij gredzenus.
                        |                         2.5.1.2.16.1. Dziesmas no brūtes draudzes.
                        |                         2.5.1.2.16.2. Dziesmas no tautieša puses.
                    |                     2.5.1.2.17. Rokas nauda, saderot.
                    |                     2.5.1.2.18. Derību mielasts jeb "lielais brandvīns".
                                         2.5.1.2.19. Dāvanas.
                        |                         2.5.1.2.19.1. Brūtes dāvanas brūtganam.
                        |                         2.5.1.2.19.2. Brūtgana dāvanas brūtei.
                    |                     2.5.1.2.1. Rudens - precību laiks.
                    |                     2.5.1.2.20. Apdziedāšana un zobgalība dažādos precību brīžos un atgadījumos.
                    |                     2.5.1.2.21. Dažādas dziesmas un apcerējumi, kas zīmējās un precībām.
                    |                     2.5.1.2.22. Preceniekus izvada no brūtes mājām.
                    |                     2.5.1.2.23. Precenieki pārnāk savās mājās.
                    |                     2.5.1.2.24. Tautietis apciemo sarunāto līgaviņu, sevišķi nakti.
                    |                     2.5.1.2.25. Brūtgans atsakās no puišu dienām, no meitiņām māsiņām.
                    |                     2.5.1.2.26. Atsaka, atder, šķirās. - Atstātā brūtgana, resp. brūtes, gaudas.
                                         2.5.1.2.2. Jāda lūkoties, jāj precībās.
                        |                         2.5.1.2.2.1. Laiks vest sievu!
                        |                         2.5.1.2.2.2. Tautu dēls, resp. precenieki, taisās un pošās ceļā, kausta, baro un seglo zirgus, izjāj no mājām.
                        |                         2.5.1.2.2.3. Zīle dzied, pareģo.
                        |                         2.5.1.2.2.4. Atgadījumi un apcerējumi ceļā un ceļa galā.
                    |                     2.5.1.2.3. Meitai laiks, cerība un gatavība iet tautās.
                    |                     2.5.1.2.4. Iemesli, kādēļ meita vēl nevar, vaj negrib iet tautās.
                                         2.5.1.2.5. Tautas gaidāmas.
                        |                         2.5.1.2.5.1. Zīmes un zīlēšana.
                        |                         2.5.1.2.5.2. Meitas pie laika apkopjās.
                        |                         2.5.1.2.5.3. Gatavo gaidāmiem preceniekiem mielastu.
                    |                     2.5.1.2.6. Velti gaida.
                                         2.5.1.2.7. Tautas (precenieki) nāk.
                        |                         2.5.1.2.7.1. Vispārīgi apcerējumi.
                        |                         2.5.1.2.7.2. Tautas atnāk nejauši, pārsteidz nevērīgu, vaj laisku meitu neapkopušos.
                        |                         2.5.1.2.7.3. Tautas aiz vārtiem un pagalmā.
                    |                     2.5.1.2.8. Brāļi saņem, māsa pabaro tautas par zīmi, ka precības pieņem, un otrādi, ja precības īsi atraida.
                    |                     2.5.1.2.9. Istabā viesi apsveicina nama tēvu un sevišķi nama māti, un taisni, vaj aplinku izteic savu nolūku un vajadzību.
                         2.5.2. Kāzu dziesmas.
                                 2.5.2.10. Panāksnieki dzenās māsai pakaļ.
                    |                     2.5.2.10.1. Panāksnieki pošās ceļā. Dažādas dziesmas izjājot un ceļā.
                    |                     2.5.2.10.2. Tautās aizvestā māsa gaida bāleliņus atjājam.
                                         2.5.2.10.3. No tālienes jau dzird un ierauga panāksniekus jājam.
                        |                         2.5.2.10.3.1. Dziesmas no brūtes puses.
                        |                         2.5.2.10.3.2. Kāzenieku dziesmas.
                    |                     2.5.2.10.4. Kāzenieki apcietinajās un sagaida panāksniekus pie aizvērtiem vārtiem.
                    |                     2.5.2.10.5. Pēc dažiem strīdiem atver vārtus un ielaiž panāksniekus sētā.
                                         2.5.2.10.6. Panāksnieki pagalmā.
                        |                         2.5.2.10.6.1. Panāksnieku dziesmas.
                        |                         2.5.2.10.6.2. Kāzenieku dziesmas.
                                         2.5.2.10.7. Panāksnieki istabā.
                        |                         2.5.2.10.7.1. Māņi, istabā ieejot.
                        |                         2.5.2.10.7.2. Panāksnieki iet istabā, meklē un atrod māsu.
                        |                         2.5.2.10.7.3. Dziesmas no kāzenieku puses.
                        |                         2.5.2.10.7.4. Panāksnieki noliek virsdrēbes.
                        |                         2.5.2.10.7.5. Panāksnieki sēžās līdz ar atrasto māsu pie galda.
                        |                         2.5.2.10.7.6. Pātari.
                        |                         2.5.2.10.7.7. Panāksnieku eglītes.
                |                 2.5.2.11. Kāzu mielasts.
                                 2.5.2.12. Galda dziesmas dzerot.
                    |                     2.5.2.12.1. Dzīru dziesmas.
                    |                     2.5.2.12.2. Krogus dziesmas un dziesmas par dzērājiem.
                                 2.5.2.13. Apdziedāšana un dziesmu karš.
                    |                     2.5.2.13.1. Viesus apdzied pēc auguma, t. i. atrod katram ko labu, vaj ļaunu piezīmēt par viņa miesas stāvu, izskatu, locekļu un augumu īpašībām, utt.
                    |                     2.5.2.13.2. Apdzied viesu apģērbu un rotu.
                    |                     2.5.2.13.3. Zobgalīgas joku un strīdu dziesmas un dažādi apcerējumi dažādos kāzu brīžos.
                                         2.5.2.13.4. Dziesmas, kas sevišķi zīmējās uz brūtganu un brūti un viņu savstarpēju satiksmi nākamā dzīvē.
                                                 2.5.2.13.4.10. Vedeklas izmēģināšana darbos.
                            |                             2.5.2.13.4.10.1. Malšanā.
                            |                             2.5.2.13.4.10.2. Citos darbos.
                                                 2.5.2.13.4.11. Dažādas dziesmas par brūtganu un brūti dažādos kāzu brīžos un atgadījumos.
                            |                             2.5.2.13.4.11.1. Dziesmas no brūtgana draudzes, kāzeniekiem.
                            |                             2.5.2.13.4.11.2. Dziesmas no brūtes draudzes, panāksniekiem.
                                                 2.5.2.13.4.1. Par brūtes un brūtgana augumu.
                            |                             2.5.2.13.4.1.1. Kāzenieku dziesmas jeb dziesmas no brūtgana draudzes.
                            |                             2.5.2.13.4.1.2. Panāksnieku dziesmas jeb dziesmas no brūtes draudzes.
                                                 2.5.2.13.4.2. Par brūtes un brūtgana apģērbu.
                            |                             2.5.2.13.4.2.1. Kāzenieku dziesmas.
                            |                             2.5.2.13.4.2.2. Panāksnieku dziesmas.
                                                 2.5.2.13.4.3. Par brūtgana un brūtes dabu.
                            |                             2.5.2.13.4.3.1. Tautu dēls ātras, bārgas, cietas dabas.
                            |                             2.5.2.13.4.3.2. Tautu meita droša, dārga, lepna, etc.
                            |                             2.5.2.13.4.3.3. Tautu meita labas dabas, jautra, vēlīga, lēnprātīga, etc.
                                                 2.5.2.13.4.4. Par brūtgana un brūtes tikumiem un netikumiem.
                            |                             2.5.2.13.4.4.1. Tautu dēls netiklis, laisks, tūļa, etc.
                            |                             2.5.2.13.4.4.2. Tautu meita netikuse, laiska, lētaudzīte, etc.
                            |                             2.5.2.13.4.4.3. Miegulīte, snaudulīte.
                            |                             2.5.2.13.4.4.4. Tautu meita pate nākuse, pate dzinusēs pēc vīra.
                            |                             2.5.2.13.4.4.5. Tautu meita izpaļāta, izbrāķēta.
                        |                         2.5.2.13.4.5. Par brūtgana un brūtes jaunumu un vecumu.
                        |                         2.5.2.13.4.6. Atraitnis, atraitne.
                        |                         2.5.2.13.4.7. Manta, bagātība un nabadzība.
                        |                         2.5.2.13.4.8. Ģimene, radi, sabiedriskais stāvoklis, darba gaita un amats.
                                                 2.5.2.13.4.9. Dzīves vieta.
                            |                             2.5.2.13.4.9.1. Kur brūte auguse un uz kurien aizvesta.
                            |                             2.5.2.13.4.9.2. Tuvumā ņemta sieva, tuvumā izprecēta.
                            |                             2.5.2.13.4.9.3. No tālienes, pārnovadu vesta.
                            |                             2.5.2.13.4.9.4. Brūte, vaj brūtgans no svešām zemēm, svešām tautām.
                                         2.5.2.13.5. Dēlu māte un meitu māte.
                                                 2.5.2.13.5.1. Dēlu māte kā preceniece un kā vīra māte un viņas satiksme ar vedamām meitām un vedeklām.
                            |                             2.5.2.13.5.1.1. Laba, laipna satiksme.
                            |                             2.5.2.13.5.1.2. Naidīga, spītīga satiksme.
                            |                             2.5.2.13.5.1.3. Dažāda satura dziesmas.
                        |                         2.5.2.13.5.2. Meitu māte, sievas māte.
                        |                         2.5.2.13.5.3. Dēlu mātes un meitu mātes pretejāds stāvoklis.
                    |                     2.5.2.13.6. Apcerējumi par dzīvi tautās, sevišķi par vedeklas satiksmi ar tuvākiem vīra ģimenes locekļiem: dieveriem, māsīcām, ietaļām.
                    |                     2.5.2.13.7. Dzīve tautās, salīdzinot ar dzīvi bāliņos.
                |                 2.5.2.14. Muzika un deja.
                                 2.5.2.15. Mičošana.
                    |                     2.5.2.15.10. Dažādi apcerējumi mičojot un pēc mičošanas.
                    |                     2.5.2.15.11. Mičojamā maltīte.
                    |                     2.5.2.15.1. Brūte uzpošās, uzliek vaiņagu. Piederīgas vaiņaga dziesmas.
                    |                     2.5.2.15.2. Brīdinājums meitām un brūtei.
                    |                     2.5.2.15.3. Mičošanas laiks un vieta.
                    |                     2.5.2.15.4. Dedzina sveces.
                    |                     2.5.2.15.5. Vaiņaga nauda.
                    |                     2.5.2.15.6. Noņem vaiņagu.
                    |                     2.5.2.15.7. Kur liek, kam atdod brūtei noņemto vaiņagu?
                    |                     2.5.2.15.8. Liek mici, cepuri, sien autu.
                    |                     2.5.2.15.9. Uzņem brūti sievu kārtā.
                                 2.5.2.16. Guldīšana un modināšana.
                    |                     2.5.2.16.1. Taisa gultu.
                    |                     2.5.2.16.2. Raida jeb ved jauno pāri gulēt.
                    |                     2.5.2.16.3. Dažādi apcerējumi guldot un pēc guldīšanas.
                    |                     2.5.2.16.4. Rītā modina; jaunais pāris pieceļās, apģērbjās un iznāk no klēts.
                    |                     2.5.2.16.5. Mazgajās.
                    |                     2.5.2.16.6. Guldamā cieņa.
                    |                     2.5.2.16.7. Ziedo jauniešu gultu.
                |                 2.5.2.17. Kā viesi pavada nakti: citi iet gulēt, citi dzīvo cauru nakti un traucē gulētājus.
                                 2.5.2.18. Veltīšana.
                    |                     2.5.2.18.1. Sūta pēc sievas mātes, kas glabā pūra atslēgu.
                    |                     2.5.2.18.2. Atved un saņem sievas māti.
                    |                     2.5.2.18.3. Iet klētī slēdz vaļā pūru, izņem un sakārto veltes. Panāksnieki pūru daudzina, kāzenieki peļ.
                    |                     2.5.2.18.4. Brūtes brāļi nes veltes no klēts uz istabu.
                    |                     2.5.2.18.5. Aicina kopā tautas, dāvanas saņemt.
                                         2.5.2.18.6. Apdāvina sevišķi:
                        |                         2.5.2.18.6.1. Vīra māti.
                        |                         2.5.2.18.6.2. Vīra tēvu.
                        |                         2.5.2.18.6.3. Vīra māsas, māsīcas.
                        |                         2.5.2.18.6.4. Vīra brāļus, dieverus.
                        |                         2.5.2.18.6.5. Apdāvina kāzu goda ļaudis, vedējtēvu un vedējmāti; brūtgana brāļiem vedējiem un brūtes brāļiem panāksniekiem apsien dvieļus un dod cimdus, kas notiek pa lielākai daļai jau brūtes mājā.
                        |                         2.5.2.18.6.6. Apdāvina kāzu amata ļaudis.
                        |                         2.5.2.18.6.7. Brūtgana tiesa.
                    |                     2.5.2.18.7. Dažādi apcerējumi veltīšanu beidzot.
                                 2.5.2.19. Ziedo malas.
                    |                     2.5.2.19.1. Ceļā uz brūtgana māju. - Sk. ari Nr. 18447-18449.
                    |                     2.5.2.19.2. Vispārīgi apcerējumi, tautu sētu apstaigājot un ziedojot.
                    |                     2.5.2.19.3. Ziedo govu, aitu, zirgu un cūku kūti.
                    |                     2.5.2.19.4. Ziedo klēti, riju, pirti.
                    |                     2.5.2.19.5. Ziedo aku jeb avotu, upi, velētavu.
                    |                     2.5.2.19.6. Ziedo nama un istabas vietas un lietas: maltuvi, ugunskuru, maizes abru un lizi, etc.
                                 2.5.2.1. Dažādu ierašu un likumu izpildīšana iepriekš kāzām.
                    |                     2.5.2.1.1. Dāvanas kungam un mācītājam, pirmajam dēļ atļaujas zīmes, otram dēļ pierakstīšanas un uzsaukšanas baznīcā.
                    |                     2.5.2.1.2. Uzsaukšana baznīcā.
                    |                     2.5.2.1.3. Viesu ieaicināšana kāzās, vedējos vapanākstos.
                |                 2.5.2.20. Vedekla klāj galdu ar savu galdautu.
                                 2.5.2.21. Naudas mešana un dāvanu došana.
                    |                     2.5.2.21.1. Brūti "pušķo", t. i. izdeviņu namā brūtes radi un tuvinieki met naudu un lietišķas dāvanas pūra "kaudzei".
                    |                     2.5.2.21.2. Panāksnieki met naudu jaunajam pārim kāzu namā.
                    |                     2.5.2.21.3. Brūtgana radi, vedēji, kāzenieki met naudu un lietišķas dāvanas.
                    |                     2.5.2.21.4. Dvieļu nauda.
                    |                     2.5.2.21.5. Tēriņa nauda par ēdumu un dzērumu.
                    |                     2.5.2.21.6. Met naudu pavāram; muzikantiem.
                |                 2.5.2.22. Uzdziras un laimes vēlējumi jaunajam pārim.
                |                 2.5.2.23. Jaunā znota, resp. svaiņa, dāvinājumi sievas tēvam un mātei, sievas brāļiem un māsām.
                                 2.5.2.24. Rauga novadu.
                    |                     2.5.2.24.1. Pošās vietraudžos.
                                         2.5.2.24.2. Māju vieta ar ēkām, lopiem un citiem piederumiem.
                        |                         2.5.2.24.2.1. Sēta, istaba, nams.
                        |                         2.5.2.24.2.2. Maltuve.
                        |                         2.5.2.24.2.3. Klēts.
                        |                         2.5.2.24.2.4. Govis un govu staļļi.
                        |                         2.5.2.24.2.5. Zirgi un zirgu stallis.
                        |                         2.5.2.24.2.6. Aka, avots, upe, ezers.
                    |                     2.5.2.24.3. Dārzs, lauki, pļavas, ganības, mežs un apvidus vispār.
                    |                     2.5.2.24.4. Iedzīve, turība, vaj trūcība vispār.
                    |                     2.5.2.24.5. Saimniecība, kārtība, glītība.
                |                 2.5.2.25. Līž līdumu.
                |                 2.5.2.26. Mīklu dziesmas laika kavēklim dažādos kāzu brīžos.
                                 2.5.2.27. Piekodināšana jaunajam pārim par nākamo sadzīvi.
                    |                     2.5.2.27.1. Piekodināšana tautu dēlam, znotam, svainim.
                    |                     2.5.2.27.2. Piekodināšana tautu meitai, vedeklai, māršai.
                                 2.5.2.28. Kāzu beigas, atvadas.
                    |                     2.5.2.28.1. Mājenieki raida viesus projam un izvada tos no kāzu mājas.
                    |                     2.5.2.28.2. Panāksnieku un kāzu viesu dziesmas, šķiroties.
                    |                     2.5.2.28.3. Dziesmas no jaunās sievas puses.
                    |                     2.5.2.28.4. Ciema kukulis.
                |                 2.5.2.29. Līgaviņa mēģina bēgt.
                                 2.5.2.2. Pošās un gatavojās uz kāzām tiklab brūtgana, kā brūtes mājās.
                    |                     2.5.2.2.1. Audzina, baro, kaļ zirgus, spodrina ratus, seglus un aizjūgu.
                    |                     2.5.2.2.2. Šuj apģērbu, taisa rotu.
                    |                     2.5.2.2.3. Dara alu, cep maizi, vāra gaļu.
                    |                     2.5.2.2.4. Mēž un pušķo istabu, kaisa zīlēm un ziediem.
                    |                     2.5.2.2.5. Kaļ un mēģina zobinu.
                    |                     2.5.2.2.6. Dažādas dziesmas.
                                 2.5.2.30. Panāksnieki pārnāk savās mājās.
                    |                     2.5.2.30.1. Māsiņas trūkst, to paturējušas tautas.
                    |                     2.5.2.30.2. Panāksnieki stāsta par piedzīvojumiem svešumā.
                    |                     2.5.2.30.3. Panāksnieki sūdzās par izsalkumu un sliktu mielošanu tautās.
                |                 2.5.2.31. Atkāzas, atvāršas; jaunais pāris brauc ciemoties pie sievas vecākiem, brāļiem un māsām.
                                 2.5.2.3. Kāzu svētrīts un pirmā kāzu diena priekš un pēc laulāšanas.
                    |                     2.5.2.3.10. Ievedot cērt ar zobinu durvīs krustu.
                    |                     2.5.2.3.11. Sēdina brūti, resp. brūtganu aiz galda.
                    |                     2.5.2.3.12. Piesauc Laimu un gausa māti.
                    |                     2.5.2.3.13. Laulības ēdiens.
                    |                     2.5.2.3.14. Brūtgana spēka mēģinājums klētī.
                    |                     2.5.2.3.15. Brālis aiz skopuma nedod māsai pienācīgas goda maltītes.
                    |                     2.5.2.3.16. Dažādas dziesmas.
                    |                     2.5.2.3.17. Brūtgans drīz aizjāj viens pats uz savām mājām, lai izrīkotu un sūtītu vedējus.
                    |                     2.5.2.3.18. Kavēkļu dēļ mājās palikušie.
                    |                     2.5.2.3.1. Ģērbj un pušķo brūtganu; - brūti.
                    |                     2.5.2.3.2. Kāzu rītā mājās un pēc laulāšanas pie baznīcas brūtgans un brūte turās rokās kopā.
                    |                     2.5.2.3.3. Brūte pabaro savu vedamo brāļa zirgu.
                    |                     2.5.2.3.4. Baznīcēni pošās, jūdz zirgus un izbrauc; ceļā uz baznīcu.
                    |                     2.5.2.3.5. Kāzu ļaudis baznīcā.
                    |                     2.5.2.3.6. Laulāšana.
                    |                     2.5.2.3.7. Sagaida baznīcēnus pārbraucam brūtes, resp. brutgana galā.
                    |                     2.5.2.3.8. Jaunais brālis (vaj dieveris) nosedz brūtei villani.
                    |                     2.5.2.3.9. Ved brūti no klēts istabā.
                |                 2.5.2.4. Vedēju rīkošanās brūtgana galā no mājām izbraucot un ceļā uz brūtes mājām.
                                 2.5.2.5. Vedēji atbrauc brūtes mājās.
                    |                     2.5.2.5.10. Sveša smaka istabā!
                    |                     2.5.2.5.11. Ienes kārti priekš vedēju virsdrēbēm.
                    |                     2.5.2.5.12. Vedējišas kukulis, ko atdod brūtei, vaj brūtes mātei.
                    |                     2.5.2.5.13. Vedējus sēdina pie klāta galda; pie viņiem piesēžas ari brūte.
                    |                     2.5.2.5.14. Vedēji noskaita pātarus un sāk mieloties; pātarus skaita ari pēc ēšanas.
                    |                     2.5.2.5.15. Ēdot, vedējus apdzied: visus kopus; dižo vedēju, vedējišu.
                    |                     2.5.2.5.16. Brūte izceļās no galda.
                    |                     2.5.2.5.17. Nakti pavada neguļot; kas gul, to ķircina.
                    |                     2.5.2.5.1. Mājenieki gaida vedējus braucam.
                    |                     2.5.2.5.2. Aizver un apsargā vārtus.
                    |                     2.5.2.5.3. Vedēji lūdzās, lai laiž viņus sētā.
                    |                     2.5.2.5.4. Sargi papriekš vedējus visādi apdzied un tirda, kur braucot, ko meklējot, etc.
                    |                     2.5.2.5.5. Daži no vedējiem pārlecina zirgus par sētu, vaj arī ielaužās pagalmā no neapsargātas puses.
                    |                     2.5.2.5.6. Pēc lielas kaulēšanās ielaiž visus vedējus pagalmā.
                    |                     2.5.2.5.7. Apdzied vedējus, vedēju zirgus un ratus.
                    |                     2.5.2.5.8. Vedēji turpretī uzliela sevi un savus kumeļus.
                    |                     2.5.2.5.9. Vedējus aicina istabā un apsveicinās.
                                 2.5.2.6. Lopu un pūra dalības un pārvešana uz brūtgana mājām.
                    |                     2.5.2.6.10. Pārmet tēvam, mātei, bet sevišķi brālim un māršai skopumu.
                    |                     2.5.2.6.11. Brāļa atbilde un pārmetumi māsai.
                                         2.5.2.6.12. Pūra lādes, vai tīņa ārīgs izgreznojums.
                        |                         2.5.2.6.12.1. Pūrs apkalts dzelžiem, sudrabu, zeltu.
                        |                         2.5.2.6.12.2. Pūra vāks izrakstīts.
                        |                         2.5.2.6.12.3. Pūrs izpušķots, sevišķi ar zelta rozi uz vāka.
                    |                     2.5.2.6.13. Pūru aizslēdz.
                    |                     2.5.2.6.14. Pūru apklāj ar drānu un apjož.
                                         2.5.2.6.15. Pūra pirkšana.
                        |                         2.5.2.6.15.1. Vedējus nelaiž tik drīz klētī iekšā.
                        |                         2.5.2.6.15.2. No vairākiem apsegtiem pūriem vedējam jāuzmin brūtes pūrs.
                        |                         2.5.2.6.15.3. Jaunais brālis, vaj māte uzsēžās uz pūra un kaulējās ar vedējiem par pirkšanas maksu.
                                         2.5.2.6.16. Pūru no klēts ārā nesot un ratos liekot.
                        |                         2.5.2.6.16.1. Dziesmas no brūtes draudzes.
                        |                         2.5.2.6.16.2. Vedēju dziesmas.
                    |                     2.5.2.6.17. Pūra maltīti ēdot, piezobo brūti.
                    |                     2.5.2.6.18. Jaunākais brālis apsargā pūru ceļā.
                                         2.5.2.6.19. Pūru aizvedot.
                        |                         2.5.2.6.19.1. Daudzina pūru un nožēlo māti un brāļus, kam pūra dēļ jātērējas.
                        |                         2.5.2.6.19.2. Ved pūru pārnovadis.
                        |                         2.5.2.6.19.3. Vedēju dziesmas, kad pūru dabūjuši.
                        |                         2.5.2.6.19.4. Pūrs aizvests, drīz vedīs pakaļ brūti.
                    |                     2.5.2.6.1. Pūra vedēji jūdz un dancina zirgus, un uzaicina meitas māti kraut tiem pilnus vezumus.
                    |                     2.5.2.6.20. Pūra vedēji ceļā.
                                         2.5.2.6.21. Pūru sagaidot brūtgana galā.
                        |                         2.5.2.6.21.1. Kāzenieki zobojās par tautu meitas pūru.
                        |                         2.5.2.6.21.2. Panāksnieki daudzina māsiņas pūru.
                        |                         2.5.2.6.21.3. Vedējs pazaudējis zelta rozi no pūra vāka.
                        |                         2.5.2.6.21.4. Pūru ceļ klētī; panāksnieki smādē tautieša klēti, kāzenieki turpretī tautu meitas pūru.
                        |                         2.5.2.6.21.5. Meita dzīrās vest pūru tāļumā, bet nu ieved turpat kaimiņos.
                    |                     2.5.2.6.2. Dziedātājas atbild brūtes vārdā, ka pūrs mazs, etc.
                    |                     2.5.2.6.3. Smādē vedēju zirgus un ratus un prasa pēc taures.
                    |                     2.5.2.6.4. Dažādas dziesmas par pūra vešanu.
                    |                     2.5.2.6.5. Dziedātājas brūtes vārdā uzaicina tēvu, māti un brāļus dot brūtei viņas tiesu.
                    |                     2.5.2.6.6. Dalībās piesauc Dieva, Laimes un Dēklas palīdzību.
                                         2.5.2.6.7. Lopus šķirot un aizdzenot.
                        |                         2.5.2.6.7.1. Dziesmas brūtes, vaj brāļu un māsu vārdā.
                        |                         2.5.2.6.7.2. Vedēju dziesmas.
                        |                         2.5.2.6.7.3. Lopužu un ganu meitas dziesmas.
                                         2.5.2.6.8. Pūra lopi nonāk brūtgana mājās.
                        |                         2.5.2.6.8.1. Kāzenieki, sagaidot nosmādē lopus un apdzied pāradu jeb lopu meitas.
                        |                         2.5.2.6.8.2. Lopu meitas laiž atvestos lopus kūtī un piesien.
                        |                         2.5.2.6.8.3. Govīm pamet siena. Govis mauj svešumā.
                        |                         2.5.2.6.8.4. Lopu meitas prasa pacienāšanu par izciestiem grūtumiem.
                    |                     2.5.2.6.9. Dziesmas, pūra mantas nodalot un pūrā iekravājot.
                                 2.5.2.7. Izdevas un brūtes vešana.
                    |                     2.5.2.7.10. Padoms un piekodināšana brūtei, kā dzīvot tautās.
                    |                     2.5.2.7.11. Laimas likums: meitai atstāt tēvu, māti un iet tautās, ielīgot kā bitei gatavā namā, kārt šūpuli.
                                         2.5.2.7.12. Brūtes izvadīšana no tēva mājām.
                        |                         2.5.2.7.12.11. Piekodināšana brūtei un brūtes vedējam, ceļā uzmanīgi vadīt zirgu.
                        |                         2.5.2.7.12.12. Brālis, vaj māte atver vārtus.
                        |                         2.5.2.7.12.13. Brūtes vedējs lecina zirgu ar joni no durvīm nost.
                        |                         2.5.2.7.12.14. Brūti ved laivā.
                        |                         2.5.2.7.12.1. Ardievas, no istabas izejot.
                        |                         2.5.2.7.12.2. Brūte piesauc Dievu un Laimu par ceļa šķīrējiem.
                        |                         2.5.2.7.12.3. Brūte vēlās savu līgsmu dabu ņemt līdz tautās, bēdas un visu ļaunu atstāt pakaļā.
                        |                         2.5.2.7.12.4. Brūte sēžās, jeb brūti ceļ kumeļā, vaj kamanās.
                        |                         2.5.2.7.12.5. Brūtes vietā iesēdusēs rīku meita.
                        |                         2.5.2.7.12.6. Brāļu skumjas un tautu prieks, kad brūte jau iesēdusēs, jau tautu rokā.
                        |                         2.5.2.7.12.7. Brālis padzirda māsu kamanās; zīles kanna.
                        |                         2.5.2.7.12.8. Māte vēl uzsedz meitai kamanās villani un galīgi atvadās.
                        |                         2.5.2.7.12.9. Tautietis uzsedz brūtei savus svārkus, ietin kājas kažokā.
                                         2.5.2.7.13. Brāļi pavada māsu tautās.
                        |                         2.5.2.7.13.1. Māsa aicina brāļus līdz, un gaužās, ja brāļi nepavada.
                        |                         2.5.2.7.13.2. Brāļi paši ved, vaj pavada māsu, vaj arī steidzās māsai pakaļ.
                        |                         2.5.2.7.13.3. Daudz brāļu pavadoņu (panāksnieku); deviņi bāleliņi.
                        |                         2.5.2.7.13.4. Maz brāļu pavadoņu; brāļi vēl mazi; bez brāļa; nozarīši.
                                         2.5.2.7.14. Dažādi apcerējumi, vedējiem ar brūti aizbraucot.
                        |                         2.5.2.7.14.1. Brūti ved pārnovadis.
                        |                         2.5.2.7.14.2. Brūti ved tālumā.
                        |                         2.5.2.7.14.3. Brūte paliek tuvumā, kaimiņos, pašu sētā.
                        |                         2.5.2.7.14.4. Labs, gaišs laiks, tautās ejot.
                        |                         2.5.2.7.14.5. Lietus un viņa nozīme.
                        |                         2.5.2.7.14.6. Dažādi māņi: zīmes un simboliski līdzekļi.
                        |                         2.5.2.7.14.7. Dažādas panāksnieku dziesmas un dziesmas brūtes vārdā.
                        |                         2.5.2.7.14.8. Vedēju dziesmas aizbraucot.
                    |                     2.5.2.7.15. Mātes, brāļu un māsu žēlabas un raudas.
                                         2.5.2.7.16. Vedēji ar brūti ceļā.
                        |                         2.5.2.7.16.1. Vedēju dziesmas.
                        |                         2.5.2.7.16.2. Dziesmas no brūtes puses.
                        |                         2.5.2.7.16.3. Brūte met ziedus upēs, uz krustceļiem, u.c.
                        |                         2.5.2.7.16.4. Ciema ļaudis, kuru mājām garām jābrauc, ķibelē vedējus un apdzied brūti.
                                         2.5.2.7.1. Dižajam vedējam jāuzmeklē paslēpusēs brūte.
                        |                         2.5.2.7.1.1. Brūte slēpjās klētī, vaj kūtī.
                        |                         2.5.2.7.1.2. Māte aizslēdz klēts durvis un nelaiž vedējus bez maksas iekšā.
                        |                         2.5.2.7.1.3. No divām, vaj vairāk ar palagu apsegtām meitām, kuru starpā var būt arī pārģērbies vīrietis, vedējam jāuzzīmē vedamā.
                        |                         2.5.2.7.1.4. Vedējs vīlies, izved brūtes vietā vīrieti no klēts.
                        |                         2.5.2.7.1.5. Brūte beidzot atrasta, nevarējuse vairs izvairīties.
                    |                     2.5.2.7.2. Vedēji skubina brūti ģērbties un posties ceļā.
                    |                     2.5.2.7.3. Atbilde vedējiem no brūtes puses.
                    |                     2.5.2.7.4. Laima, Māra un Saule atnākušas brūti izvadīt tautās.
                                         2.5.2.7.5. Brūte vilcinādamās ģērbjas.
                        |                         2.5.2.7.5.1. Sukā galvu, pin matus.
                        |                         2.5.2.7.5.2. Aun kājas.
                        |                         2.5.2.7.5.3. Velk brunčus (lindrakus, svārkus).
                        |                         2.5.2.7.5.4. Sedz krūtīs sakti; pušķojās zelta un sudraba rotas lietām; liek vaiņagu.
                        |                         2.5.2.7.5.5. Jož jostu.
                        |                         2.5.2.7.5.6. Sedz un sadieg sagšu, villani.
                        |                         2.5.2.7.5.7. Sadiedzamo adatu met uz krāsni.
                        |                         2.5.2.7.5.8. Vispārīgas dziesmas par apģērbu un rotu no brūtes draudzes.
                        |                         2.5.2.7.5.9. Vedēju dziesmas par brūtes apģērbu.
                                         2.5.2.7.6. Brūtes vedēji jūdz un seglo zirgus.
                        |                         2.5.2.7.6.1. Vedēju dziesmas, zirgus jūdzot un dancinot.
                        |                         2.5.2.7.6.2. Panāksnieku dziesmas, kas attiecas uz vedēju un brūtes vedamiem zirgiem, iejūgu, segliem, ratiem, etc.
                        |                         2.5.2.7.6.3. Brūte pabaro savu vedamo zirgu.
                    |                     2.5.2.7.7. Arī brāļi seglo savus zirgus.
                    |                     2.5.2.7.8. Mājenieki skubina vedējus braukt projam.
                                         2.5.2.7.9. Brūte šķirās un atvadās no savējiem un no tēva mājām.
                        |                         2.5.2.7.9.1. No tēva, mātes.
                        |                         2.5.2.7.9.2. No brāļiem, māsām, māršām un draudzenēm.
                        |                         2.5.2.7.9.3. No tēva saimes ļaudīm.
                        |                         2.5.2.7.9.4. No lopiem: govīm, aitām, zirgiem.
                        |                         2.5.2.7.9.5. No vietām un lietām: istabas, dzirnu kambara; nama un ugunskura; klēts, ābeļu dārza; rožu dārza; kokiem pagalmā; bērzu birzes; ganībām, pieguļas; upes; parasta ceļa.
                        |                         2.5.2.7.9.6. Dažādas šķiršanās dziesmas.
                                 2.5.2.8. Vedēji ar brūti atbrauc brūtgana mājās.
                    |                     2.5.2.8.1. Kāzenieki gaida brūti pārvedam.
                    |                     2.5.2.8.2. Atjāj divi vakara brāļi, paņem kannu alus un jāj vedējiem pretī.
                    |                     2.5.2.8.3. Eglītes nesējs.
                    |                     2.5.2.8.4. Karoga nesējs.
                                         2.5.2.8.5. Vedēji apstājās pie aizvērtiem vārtiem.
                        |                         2.5.2.8.5.1. Kāzenieki apdzied brūti aiz vārtiem.
                        |                         2.5.2.8.5.2. Vedējiem jāpakavējās ārpus sētas, ja brūtgans vēl nav appušķots.
                    |                     2.5.2.8.6. Brūtgans bēg, slēpjās.
                                         2.5.2.8.7. Atver vārtus, ielaiž vedējus sētā.
                        |                         2.5.2.8.7.1. Iznes un rāda uguni pie vārtiem.
                        |                         2.5.2.8.7.2. Kāzenieku dziesmas, vārtus verot.
                        |                         2.5.2.8.7.3. Dziesmas no brūtes puses.
                        |                         2.5.2.8.7.4. Dēkla, Laima paredz grūtu dzīvi.
                                         2.5.2.8.8. Pagalmā.
                        |                         2.5.2.8.8.1. Kāzenieki saņem vedēju zirgus, daudzina vedējus un apdzied brūti.
                        |                         2.5.2.8.8.2. Vedēju dziesmas.
                        |                         2.5.2.8.8.3. Brūti ceļ no zirga, jeb izceļ no kamanām.
                        |                         2.5.2.8.8.4. Noseglo, jeb nojūdz brūtes zirgu.
                        |                         2.5.2.8.8.5. Meiju būda sētsvidū, kur brūte apstājās, pirms iet istabā. (Citādi brūti mēdz papriekšu ievest klētī, tur sakārtot apģērbu un tad iet istabā.)
                        |                         2.5.2.8.8.6. Dažādas dziesmas.
                        |                         2.5.2.8.8.7. Brūtei met laipas. Brālis met laipai zobenu.
                                         2.5.2.8.9. Brūti ved istabā.
                        |                         2.5.2.8.9.1. Brūte gaida pie tautu nama durvīm ievedam.
                        |                         2.5.2.8.9.2. Rāda brūtei uguni. Brūte piesauc Laimu iet pa priekšu.
                        |                         2.5.2.8.9.3. Vedējs cērt durvīs krustu.
                        |                         2.5.2.8.9.4. Brūte kāpj par nama sliegsni.
                        |                         2.5.2.8.9.5. Brūte namā apsildās pie ugunskura.
                                                 2.5.2.8.9.6. Brūte iet istabā.
                            |                             2.5.2.8.9.6.1. Kāzenieku dziesmas.
                            |                             2.5.2.8.9.6.2. Dziesmas no brūtes puses.
                            |                             2.5.2.8.9.6.3. Sveši vien svešumā, tautās.
                                 2.5.2.9. Pirmā maltīte.
                    |                     2.5.2.9.1. Sēdina brūti pie klāta galda.
                    |                     2.5.2.9.2. Brūte prasa pēc arājiņa.
                    |                     2.5.2.9.3. Brūtgans paslēpies; vakarainis, vaj vedējs iet viņu meklēt.
                    |                     2.5.2.9.4. Ieved brūtganu un nosēdina brūtei blakus.
                    |                     2.5.2.9.5. Pārsedz abiem pāri sagšu.
                    |                     2.5.2.9.6. Brūtei ieliek klēpī mazu bērnu.
                    |                     2.5.2.9.7. Ēd pirmo maltīti.
                 2.6. Izprecētās meitas sakars ar tēva mājām, ar vecākiem, brāļiem, māsām.
                         2.6.1. Ciemošanās, sēršana bāliņos.
                |                 2.6.1.1. Ilgojās pēc savējiem, aicina viens otru ciemā, taisās ceļā.
                |                 2.6.1.2. Ciema kukulis.
                |                 2.6.1.3. Ceļā.
                |                 2.6.1.4. Māsa nonāk brāļu sētā, mājenieki to priecīgi saņem.
                |                 2.6.1.5. Mielošana.
                |                 2.6.1.6. Mārša nelaipni uzņem.
                |                 2.6.1.7. Dažādi apcerējumi.
                |                 2.6.1.8. Šķirās, atvadās.
            |             2.6.2. Brāļi un citi īstenieki apmeklē māsu tautās.
                 2.7. Laulātu ļaužu, vīra un sievas sadzīve.
            |             2.7.1. Laba, laipna savstarpēja satiksme.
            |             2.7.2. Nesaskaņas vīra un sievas starpā.
            |             2.7.4. Dažādi atgadījumi un apcerējumi laulātu ļaužu kopdzīvē.
        |         2.8. Vecums.
                 2.9. Slimība, nāve, bēres. Senās bēru ierašas un svinēšana, un dažādas māņticības druskas par miršanu un mirušiem.
            |             2.9.10. Kaps un apbedīšana.
            |             2.9.11. Nelaiķa dvēsele iet pie Dieva debesīs.
            |             2.9.12. Nelaiķa dvēsele pavada pirmo nakti kapsētā krusta galā.
            |             2.9.13. Pēc līķa paglabāšanas pacienā kapeniekus ar alu un uzkožamiem, sevišķi novārītiem sausiem zirņiem un pupām.
            |             2.9.14. Bērenieki atvadās no nelaiķa.
            |             2.9.15. Bērenieki piemin vispār ari citus kapu kalnā dusošos.
            |             2.9.16. Līķa vedamie zirgi nozviedzās pēc sava kopēja arājiņa.
            |             2.9.17. Bērenieki atgriežās no kapiem bēru namā.
            |             2.9.18. Bēru viesi pavada nakti un nākušu dienu ēzdami, dzerdami, nelaiķi pieminēdami, kā ari dažādas bēru godam pieklājīgas dziesmas dziedādami.
            |             2.9.19. Nelaiķa manta un mantas izdalīšana pēc aizgājēja nolēmuma.
            |             2.9.1. Uz slimības un miršanas gultas.
            |             2.9.20. Atraitne un bāriņi - Sk. ari Nr. 3905 un sek.
            |             2.9.2. Nomirušo nomazgā, apģērbj, iezārko.
            |             2.9.3. Sadedzina nelaiķa cisas un drēbes.
            |             2.9.4. Ielūdz bēru viesus.
            |             2.9.5. Sagatavojās uz bēru goda svinēšanu.
            |             2.9.6. Nakti priekš bērēm līķi vaktē.
            |             2.9.7. Nelaiķi izvada no mājām uz kapsētu.
            |             2.9.8. Veļu māte un velenieši (ari eņģelīši) sagaida nelaiķi pie kapsētas vārtiem.
            |             2.9.9. Pie vārtiem noceļ zārku no ratiem un nes kapsētā pie jaunraktā kapa.
         3. Cilvēka darbība saimnieciskā ziņā, dažādi darba arodi.
                 3.1. Zemkopība.
            |             3.1.10. Pļava, siena pļaušana un savākšana.
            |             3.1.11. Saimnieces gādība par saimes ļaudīm, strādniekiem.
            |             3.1.12. Rija, labības kulšana.
            |             3.1.13. Appļāvības un apkūlības.
            |             3.1.1. Arājs, labības audzēšana, aršana, sēšana, pļaušana.
            |             3.1.2. Lauku mēslošana.
            |             3.1.3. Ravēšana.
            |             3.1.4. Līdums.
            |             3.1.5. Arājs, salīdzinot ar citām ļaužu šķirām, citiem amatiem.
            |             3.1.6. Lini.
            |             3.1.7. Talka.
            |             3.1.8. Jumis.
            |             3.1.9. Dārza augi un saknes: kāposti, pupas, zirņi, kartupeļi.
                 3.2. Lopkopība.
                         3.2.1. Lopu audzināšana, kopšana, ganības.
                |                 3.2.1.10. Cūkas.
                                 3.2.1.11. Lopu patroni, sargātāji, veicinātāji.
                    |                     3.2.1.11.1. Govu Māršaviņa (Māra, Laima).
                    |                     3.2.1.11.2. Aitu Annite; cūku Teniss u.c.
                |                 3.2.1.12. Lopu skauģi, raganas.
                |                 3.2.1.13. Lopu kaušana, cūku bēres.
                |                 3.2.1.1. Pirmā ganu diena pavasarī.
                |                 3.2.1.2. Lopus no rīta izdzenot; māju meita ganus kādu gabalu pavada.
                |                 3.2.1.3. Gani laiž lopus vakarā uz mājām, saimniece un māju meita tos sagaida.
                |                 3.2.1.4. Govis laiž laidarā un slauc.
                |                 3.2.1.5. Kāds no lopiem noklīdis, ganu meitai zudušais jāuzmeklē.
                |                 3.2.1.6. Dažādi apcerējumi par govu lopiem, tos mājā apkopjot.
                |                 3.2.1.7. Dažādas dziesmas par govu lopiem ganos.
                |                 3.2.1.8. Aitas.
                |                 3.2.1.9. Kazas.
                         3.2.2. Gani un ganu dzīve.
                |                 3.2.2.10. Vilks.
                |                 3.2.2.11. Svētdienas gani.
                |                 3.2.2.12. Ganu meita un tautas.
                |                 3.2.2.13. Dažādas ganu dziesmas.
                |                 3.2.2.1. Gana apģērbs un rota.
                |                 3.2.2.2. Gana barība.
                |                 3.2.2.3. Gana prieki un bēdas un grūtības.
                |                 3.2.2.4. Saule, lietus, migla, rasa.
                |                 3.2.2.5. Ganu meitas rokas darbi ganos; dara pūru.
                |                 3.2.2.6. Ganu nedarbi, netikumi, pārgalvība.
                |                 3.2.2.7. Dažādu lopu gani viens otru apdziedās.
                |                 3.2.2.8. Ciema gani satiekās un sadziedās.
                |                 3.2.2.9. Suns gana palīgs, gana un lopu sargs.
                 3.3. Kumeliņš.
            |             3.3.1. Dažāda satura dziesmas par zirgiem.
                         3.3.2. Pieguļa.
                |                 3.3.2.1. Jurģi pirmā pieguļas nakts; Ūsiņš zirgu patrons.
                |                 3.3.2.2. Dažādas pieguļnieku dziesmas.
                |                 3.3.2.3. Mārtiņi pēdējā pieguļas un ganu diena.
            |             3.3.3. Zirgu mīšana, zirgu mītnieki.
        |         3.4. Dravniecība un bites.
                 3.5. Mežs kā cilvēka darbības vieta, un dažādu dzīvnieku, koku un augu miteklis.
            |             3.5.1. Medniecība.
            |             3.5.2. Meža sargs.
            |             3.5.3. Mežā braucēji, malkas cirtēji.
            |             3.5.4. Meža zvēri.
            |             3.5.5. Putni.
            |             3.5.6. Koki.
            |             3.5.7. Ogas, sēnes, rieksti.
            |             3.5.8. Dažādas dziesmas attiecībā uz mežu.
                 3.6. Ūdeņi: upes, ezeri, jūra, kā cilvēka darbības lauks.
            |             3.6.1. Zvejniecība, kuģniecība.
            |             3.6.2. Vastlāvji zvejas svētki.Galda dziesmas zvejas svētkos.
            |             3.6.3. Dažāda satura dziesmas, kas attiecās uz upi, ezeru, jūru.
         4. Plašāks sabiedriskais stāvoklis un ļaužu šķiras.
        |         4.1. Saimnieks, saime, kalpi.
        |         4.2. Kaimiņš.
        |         4.3. Bajārs un nabags.
                 4.4. Kungs, muižas dzīve, dienastnieki un zemnieki.
            |             4.4.1. Kungs un ļaudis.
            |             4.4.2. "Kungu vārdi".
            |             4.4.3. Muiža un muižas vieta.
            |             4.4.4. Muižas dienastnieki: sulaiņi, jumpravas, muižas meitas.
            |             4.4.5. Vagare un darbenieki.
            |             4.4.6. Rijnieks un kūlēji.
            |             4.4.7. Dažādas vispārīgas darbenieku dziesmas.
            |             4.4.8. Citas muižas gaitas; ceļā braukšanas, ceļa vīrs ceļā, Rīgā, svešumā.
        |         4.5. Latviešu un Vāciešu savstarpīgā satiksme.
    |     5. Starptautiskais stāvoklis, tēvzemes un valsts apsargāšana un aizstāvēšana pret ārējiem ienaidniekiem. Karš un kara vīrs; šķiršanās no savējiem, no dzimtenes, karā aizejot.
         6. Gada svētki un svinamas dienas.
        |         6.1. Metenis.
        |         6.2. Jurģi.
        |         6.3. Lieldiena.
                 6.4. Jāņi.
            |             6.4.10. Māju ļaudis aplīgo savus dārzus, laukus, pļavas.
            |             6.4.11. Aplīgo dažādas citas vietas un lietas.
                         6.4.12. Jāņu bērni iet ciemā.
                |                 6.4.12.10. Atvadās, aiziet.
                |                 6.4.12.1. Uzaicinājums.
                |                 6.4.12.2. Ceļā, mājām garām ejot, kur Jāņa bērnus negaida, neuzņem.
                |                 6.4.12.3. Jāņu bērni pie nodomātā ciema vārtiem un pagalmā.
                |                 6.4.12.4. Jāņu bērnus laipni saņem un aicina istabā.
                |                 6.4.12.5. Jāņu bērni apsveicina Jāņu māti istabā.
                |                 6.4.12.6. Noliek Jāņu zāles.
                |                 6.4.12.7. Godina un daudzina Jāņu tēvu un Jāņu māti.
                |                 6.4.12.8. Jāņu bērnus pacienā.
                |                 6.4.12.9. Jāņu bērni pateicās par mielojumu un novēl laimes Jāņu tēvam un mātei.
            |             6.4.13. Apkaimes Jāņu ļaudis pulcējās kopā, dzied Jāņu dziesmas un dedzina Jāņu ugunis.
            |             6.4.14. Daudzina Jāni dažādos svētku brīžos.
            |             6.4.15. Jāņa sieva, dēls, meitas.
            |             6.4.16. Jāni salīdzina ar Pēteri, Jēkabu, Miķeli un citiem kalendara svētajiem.
            |             6.4.17. Mīlestības Dievs ari ņem dalību svētkos un izšauj dažu bultu.
            |             6.4.18. Dažādas Jāņu dziesmas.
            |             6.4.19. Jāņu nakti neguļ.
                         6.4.1. Rīkojās un pošās uz Jāņu vakaru.
                |                 6.4.1.1. Dara alu, sien sieru, cep raušus.
                |                 6.4.1.2. Pin no puķēm un mētrām vaiņagus, pušķo māju meijām.
                |                 6.4.1.3. Tērpjās paši svētku rotā.
            |             6.4.20. Jāņu nakts īsāka par visām naksniņām.
            |             6.4.21. Saule lec, rotājas.
            |             6.4.22. Jāņa svētkus beidz.
            |             6.4.2. Gaida un ielīgo Jāņus.
            |             6.4.3. Jāņu diena piemirsta, negaidot pienākuse.
            |             6.4.4. Jāņu zāles. Paparde.
            |             6.4.5. Gani pārdzen lopus mājā, ielaiž laidarā, apkopj un aplīgo tos.
            |             6.4.6. Saimniece pacienā ganus ar sieru un pienu.
            |             6.4.7. Līdzekļi pret raganām, burvjiem, skauģiem, kas Jāņu nakti sevišķi darbīgi.
            |             6.4.8. Apkopj stallī zirgus un aplīgo tos.
            |             6.4.9. Pieguļā nejāj (al.: jāj).
        |         6.5. Miķeļi.
        |         6.6. Mārtiņi un Katriņa.
                 6.7. Ziemas svētki.
            |             6.7.1. Ziemas svētku dziesmas sevišķi.
                         6.7.2. Budeļu, ķekatu, čigānu dziesmas.
                |                 6.7.2.10. Dažādas budeļu dziesmas.
                |                 6.7.2.11. Budeļus raida projam, budeļi pateicās par pacienājumu un aiziet.
                |                 6.7.2.1. Sataisās iet budeļos.
                |                 6.7.2.2. Budeļi nonāk pie ciemiņu mājām.
                |                 6.7.2.3. Budeļi istabā; apsveic nama māti un nama tēvu.
                |                 6.7.2.4. Budeļa rīkste.
                |                 6.7.2.5. Lācis, kaza, dažādas citas maskas.
                |                 6.7.2.6. Apdziedāšana, katrs dabū savu tiesu.
                |                 6.7.2.7. Mielasts
                |                 6.7.2.8. Budeļi izlūdzās, vaj nozog gan ēdamas lietas, gan drēbju gabalus.
                |                 6.7.2.9. Budēļi atnes sekmes saimniecībā.
            |             6.7.4. Senāko, tagad aizmirsto rotaļu dziesmas.
            |             6.7.5. Garākas dziesmas jeb ziņģes.
         7. Mītiskas dziesmas. Debess draudze. Dabas priekšmetu un dabas parādību personifikacija un dievināšana.
        |         7.1. Dievs, Laime, Māra.
        |         7.2. Pērkons.
        |         7.3. Debess kalējs.
        |         7.4. Saule, Mēness, Auseklis, zvaigznes. Dieva dēli un Saules meitas.
        |         7.5. Pupa - debess trepes.
        |         7.6. "Mātes".
        |         7.7. Dažādas dziesmas
         8. Ierašas un māņi.
        |         8.1. Zīmes, zīmlemšana, zīlēšana.
        |         8.2. Vectēvu gudrības, simpatiski līdzekļi, buramie un pušamie vārdi.
    |     9. Šis tas.
 Genres
         Folklore genres
                 Folklore of different groups and historical periods
            |             album rhyme or wish
                         children's folklore
                                 folklore made by children
                    |                     ķircināmie panti
                    |                     children song or rhyme
                    |                     schoolchildren's folklore
                    |                     line songs and and children's sermons
                                 folklore for children
                    |                     lullabies
                    |                     ucināmie panti
                         folklore of other nationalities
                |                 foreign folklore texts
                |                 makaroniskie teksti
            |             internet folklore
            |             soviet folklore
                         Religious texts and songs
                |                 religious texts and songs
                 Folksong
                         popular song
                |                 a song by a known author that has become folklorized
                |                 parody
                |                 revolutionary song
                |                 fragment of popular song; story about singing of popular song
                |                 popular song with mention of person or toponym
                         folksongs
                |                 folksong, 9 or more lines
                                 folksong, 1-6 lines
                    |                     folksongs, 4 lines
                    |                     folksong, 7-8 lines
                |                 story about folksong singing
                 Game or dance
            |             dance
            |             ķīlas
            |             game with song
            |             game
            |             performance or play
                 Types of materials
                         graphic signs and inscriptions
                |                 epitaph or property mark
                |                 graffiti
                |                 affiliation marks
                         interviews
                |                 questionnaire
                |                 life story interview
                |                 thematic interview
                         folk writings
                |                 memory album
                |                 autobiography
                |                 prison notebook
                |                 book of heaven and magic
                |                 diary
                |                 song notebook
                |                 correspondence
                |                 written memories
                 Additional criteria
                         Reflection on folklore
                |                 reflection on folklore
                         drawing or photograph
                |                 caricature
                |                 drawing
                         Fieldwork notes
                                 fieldwork diary, description, notes of folklore collection situation
                    |                     ekspedīcijas (lauka pētījuma) dienasgrāmata
                    |                     folkloras vākšanas situācijas apraksts
                    |                     komentārs par vākumu
                    |                     ziņas par teicēju
            |             Melody
                         Description of historical place
                |                 description of historical place
                 Narratives
            |             Anecdote
                         Life story, interview
                |                 life story, interview
                |                 personal experience stories
                |                 stories about your life
                         experience story
                |                 experience story: description, accost, gratitude
                |                 biography
                         folk tale
                |                 magic tale
                |                 fairy tale about animals
                |                 sadzīves pasaka
            |             story about folk tale telling
            |             story about legend telling
                         legend
                |                 izcelšanās teika
                |                 vēsturiskā teika
                |                 mitoloģiskā teika
                |                 mūsdienu teika
                |                 kristīgā leģenda
                |                 memorāts
                |                 fikts
                 Folk phraseology
                         various traditional phrases
                |                 aizrādījumi
                |                 expression (shameless)
                |                 ironiski izsaucieni
                |                 congratulations
                |                 swear words, curses and threats
                |                 sveicinājumi
                |                 tosti
                |                 zobgalības
            |             animal language
                         riddle
                |                 attēlu mīklas
                |                 burtu vai zilbju mīklas
                |                 jautājumu jeb joku mīklas
                |                 objektu mīklas
                         proverb
                |                 Proverb
                |                 teicieni
                         language exercises and quick speech
                |                 expression (fast speech)
                |                 language exercises
                         names and titles
                |                 Animal or plant name
                |                 animal or plant name
                |                 names of mythological (religious) persons
                |                 palamas
                |                 toponym or anthroponym
                 Custom
                         custom
                |                 custom (human life)
                |                 custom (various)
                |                 custom (clothes, food)
                |                 custom (work, house, farm)
                |                 custom (local history, chronicles)
                                 custom (festivities)
                    |                     other festivities
                    |                     family festivities
                    |                     conversation on fortunetelling or dream interpretation
                         Charm, folk medicine
                |                 charms
                |                 narrative on usage of charms
                |                 folk medicine
                         belief
                |                 aizliegumi
                |                 darbība, lai gūtu labumu
                |                 laika pareģojumi
                |                 belief
                |                 sapņu tulkošana
                |                 story about belief
                |                 fortunetelling, dream interpretation
 Indexes of folklore materials
         Digital Catalogue of Latvian Charms (Aigars Lielbārdis, PhD)
                 Index of Latvian Charms
                         Functional groups
                |                 Eyes diseases charms
                |                 Sheep charms
                |                 Protection charms
                |                 Beer brewing charms
                |                 Burn charms
                |                 Blood stanching chrams
                |                 Relaxation charms
                |                 Charms for keys/doors
                |                 Linen charms
                |                 Charms for 3 to 9 ailments
                |                 Abscess charms
                |                 Ears charms
                |                 Charms when one wishes to conceive
                |                 Bees charms
                |                 Charms for bees bite
                |                 Brand (gangrene) charms
                |                 Hernia charms
                |                 Hurt charms
                |                 Charms on the way
                |                 Mawworm charms
                |                 Pig chrams
                                 Snake charms
                    |                     Charms for snake bite
                    |                     Charms to stop a snake
                    |                     Charms to avoid a snake
                |                 Tuberculosis charms
                |                 Ague charms
                |                 Charms for stabbing pain
                |                 Yellows charms
                |                 Iron charms (to become as iron)
                |                 Birth giving charms
                |                 Crane charms
                |                 Healing charms
                |                 Gland charms
                |                 Sprain charms
                |                 Tetter charms
                |                 Shove charms
                |                 Heartburn charms
                |                 Gout charms
                |                 Notch/ Cutting charms
                |                 Charms for to giving drink
                |                 Weapon charms
                |                 Nightfright charms
                |                 Dislocation charms
                |                 Rash charms
                |                 Carms for a new home
                |                 Charms against harm
                |                 Throat charms
                |                 Charms for when a person is hot
                |                 Tether charms
                |                 Charms to become invisible
                |                 Wart charms
                |                 Cough charms
                |                 Cramp charms
                |                 Baptism charms
                |                 Epilepsy charms
                |                 Thyroid charms
                |                 Law-court charms
                |                 Charms for good luck
                |                 Boatmen charms
                |                 Charms for epigastric pain
                |                 Glanders Charms
                |                 Night hag charms
                |                 Twist charms
                |                 Cattle charms
                |                 Charms for swearing
                |                 Fracture charms
                |                 Magic
                |                 Tonsil charms
                |                 Charms for children
                |                 Mother (womb) charms
                |                 Kidney charms
                |                 Somnambulism charms
                |                 Menstruation charms
                |                 Plague charms
                |                 Sty charms
                |                 Dead's bone (arthritis) charms
                |                 Charms for dead
                |                 Love charms
                |                 Peeing charms
                |                 Jabbering charms
                |                 Charms for money
                |                 Charms for harming
                |                 Evil eye charms
                |                 Jowl (lover chest) charms
                |                 Swelling charms
                |                 Charms for mouse and rat
                |                 Thunder charms
                |                 Milk charms
                |                 New moon charms
                |                 Bath-house charms
                |                 Raftsmen charms
                |                 Rheumatism charms
                |                 Fright charms
                |                 Charms against harm
                |                 Witch charms
                |                 Rose (erysipelas) charms
                |                 Red disease charms
                |                 Overstrain charms
                                 Pain (various) Charms
                    |                     Charms for birth-giving pains
                    |                     Headache charms
                    |                     Charms for hip pains
                    |                     Bone pain charms
                    |                     Sacrum pain charms
                    |                     Chest pain charms
                    |                     Flank pain charms
                    |                     Pain charms
                    |                     Heartache charms
                    |                     Bellyache charms
                    |                     Toothache charms
                |                 Charms for women's deseases
                |                 Envious people charms
                |                 Charms for wing ailment (for child)
                |                 Charms for one that presses/squeezes
                |                 Charms to catch a witch
                |                 Butter charms
                |                 Worm/eater (osteomyelitis) charms
                |                 Madness charms
                |                 Rabid dog chrams
                |                 Boil charms
                |                 Dearth charms
                |                 Oedema charms
                |                 Fire charms
                |                 Lice charms
                |                 Water charming
                |                 Charms for cattle bloody flux
                |                 Weakness charms
                |                 Charms for pierced through (Elf-shot)
                |                 Charms for shot through (Elf-shot)
                |                 Charms for different ailments
                |                 Charms for to stop drinking
                |                 First time of pasture
                |                 Charms for spirits and ghosts
                |                 Charms for unknown ailments
                |                 Charms for nightmare
                |                 Charms for sudden illness
                |                 Wound charms
                |                 Divining charms
                |                 Conjuring charms
                |                 Wind arrow charms
                |                 Cancer charms
                |                 Waist charms
                |                 Whirlwind charms
                |                 Wolf Charms
                |                 Chicken charms
                |                 Colic charms (for horse)
                                 Thief charms
                    |                     Charms to release thief
                    |                     Charms to binding thief
                |                 Charms for ailment of soil
                |                 Horse charms
                |                 Tooth worms (Toothaches)
                |                 Hiccup charms
                |                 Flea charms
                |                 Porridge charms
                |                 Cricket charms
                |                 Charms before bedtime
                |                 Nose charms
                |                 Charms for safety
                |                 Charms for the spark of life
                |                 Charms for eating
                |                 Cucumber charms
                |                 Charms for cutted wounds
                |                 Charms to have a drink
                |                 Glander charms
                |                 Charms to asking for
                |                 Charms to see lover in dreams
                |                 Charms for long illness
                |                 Cabbage charms
                |                 Potatos charms
                |                 Charms for scabies
                |                 Charms for fruit-juise jelly
                |                 Limp charms
                |                 Charms for colouring
                |                 Bug and insect charms
                |                 Mole charms
                |                 Charms for success
                |                 Grain charms
                |                 Charms for bad ailment
                |                 Flax charms
                |                 LImb charms
                |                 Charms for bread kneading
                |                 Measles charms
                |                 Charms for hair
                |                 Tongue charms
                |                 Charms for measure
                |                 Tumefy charms
                |                 Charms for back
                |                 Fly charms
                |                 Misfortune charms
                |                 Charms for unrest and stabbing
                |                 Charms for scald
                |                 Bruise charms
                |                 Charms for bad event
                |                 Charms for foresee with water
                |                 Charms to discover hidden thing
                |                 Mowing charms
                |                 Injury charms
                |                 Charms for war and plague
                |                 Croton-bag charms
                |                 Housekeeping charms
                |                 Charms to avoid of sudden dead
                |                 Charms for sowing
                |                 Sneeze charms
                |                 Dog charms
                |                 Saint maiden charms
                |                 Charms for broadcloth making
                |                 Charms to avoid of wound
                |                 Hawk charms
                |                 Freckle charms
                |                 Charms for long life
                |                 Charms for washing with beetle
                |                 Charms for various disease
                |                 Hare charms
                |                 Soap charms
                |                 Fishing charms
                |                 Charms for wild beast
                |                 Tooth charms for children
                |                 Charms for burial
                |                 Charms for cold face
                |                 Charms for enuresis
                |                 Prayers
                |                 Charms for lips
                |                 Bloody flux charms
                |                 Charms for heart blood
                         Charm types
                |                 Architriclinus sedebat super scannum
                |                 Bartolemeus
                |                 Bone to bone
                |                 Come butter come
                |                 Crux Christi
                |                 Dismas et Iesmas
                |                 Flum Jordan
                |                 In sanguine Adæ
                |                 Job sedebat in sterquilino
                |                 Longinus
                |                 Our Lady was sinless
                |                 Out Fire in Frost
                |                 Saint George
                |                 Saint Thomas
                |                 Stans sanguis in te
                |                 Super petram
                |                 Tree biter biters
                |                 Tres boni fratres
                |                 Tres Mariae
                         Books of Heaven
                |                 Twelve tribes of Israel
                |                 Sixth and Seventh Book of Moses
                |                 Count Philip
                |                 General Skobolev
                |                 Escape of Joseph and Mery
                |                 Kaiser Charles book
                |                 Chain letter
                |                 Book fo Lentulus
                |                 Book of London
                |                 Dream of Virgin Mary
                |                 Book of Saint Michael
                |                 Unlucky Days
                |                 Holy Book
                |                 Holy Stories
                |                 Kay of Salomon
                |                 Psalm No. 91
                         Performance
                                 Time of performance
                    |                     Thursday morning
                    |                     Thursday evening
                    |                     Waxing moon
                    |                     Friday
                    |                     Noontime
                    |                     Midnight
                    |                     Sunrise
                    |                     Sundown
                    |                     Waning moon
                                 Shape of performance
                    |                     Description
                    |                     Lock/ unlock/ key
                    |                     To carry out
                    |                     Dialogue
                    |                     Singing
                    |                     To make a sign of cross
                    |                     Reading
                    |                     Movement with the sun
                    |                     Movement in opposite the sun
                    |                     Blowing
                    |                     Writing
                    |                     Speaking
                    |                     Salt conjuring
                    |                     Spitting
                                 Reizes
                    |                     Trīs reizes
                    |                     Deviņas reizes
                    |                     Trejdeviņas reizes
                         Motives/ formulae
                |                 Tree to nine lillies
                |                 Tree to nine flowers
                |                 Tree to nine roses
                |                 Tree maidens
                |                 Five wounds
                |                 Eye for an eye
                |                 O my beloved flash
                |                 Leave from here, you evil spirit
                |                 Go to sleep dear fire
                |                 Dam of river/ sea
                |                 Barn was made by sons of God
                |                 I'm locking copper gates
                |                 Eve pricked
                |                 Jesus born in Bethlehem
                |                 Jesus was born, Jesus was lost
                |                 Jordan river
                |                 Miles to ahead, miles back
                |                 Bone to bone
                |                 My little wolf is growling
                |                 Mary's birth-giving pains
                |                 Mary's birth-giving blood
                |                 Black ravens
                                 Ending formulae
                    |                     Morning dew/ frost
                    |                     Waning moon/ swamp reed
                    |                     Old puffball
                |                 River/ flow
                |                 Counting from 0 to 9
                |                 Dog does not eat the mushrooms
                |                 Holy/ lucky is that day/ hour
                |                 Slither, slither, snake
                |                 Clean, clean Peter's flesh
                |                 Tree man
                |                 Pursuing the Devil
                |                 Holy Trinity
                |                 Amen
                |                 Tēvreize
                         Persons
                |                 Three kings
                |                 Andrey
                |                 Daniel
                |                 God
                |                 Elijah
                |                 Angels
                |                 Eve
                |                 Jesus/ Son of God/ Redeemer
                |                 Mary/ Mother of God
                |                 Mara/ Dear Mara
                |                 Michael
                |                 Moses
                |                 Paul
                |                 Thunder (all)
                |                 Peter
                |                 Devil (Velns)
                |                 Samuel
                |                 Thunder
                |                 Devil (Jods)
                |                 Evil spirit
                |                 Couhg (Kāsis)
                |                 Stubber (Dūrējs)
                |                 Three thieves
                |                 Māte
                |                 Saule
                |                 Mēness
                |                 Jumprava
                         Type and form of the text
                |                 Poetry/ prose poetry
                |                 Prayer
                |                 Religious text
                |                 Folk song
                         Sequences
                |                 Sequences of letters
                |                 Sequences of numbers
                |                 Sequences of names
                                 Palindroms
                    |                     Abracadabra
                    |                     Amor
                    |                     Misat
                    |                     Paks Maks
                    |                     Rosa
                    |                     Sator
                         Drawings, signs
                |                 Circle
                |                 Cross
                |                 Pentagram
                         Tools and substances
                |                 Thunder bolt/ arrow
                |                 Salt
                |                 Water
                |                 Dzelzs
                |                 Zelts
                |                 Sudrabs
                |                 Melns
                |                 Sarkans
                |                 Vārti
                |                 Balts
                |                 Varš
                |                 Zaļš
                |                 Akmens
                |                 Ruds
                |                 Liepa
                |                 Ozols
                |                 Kārkls
                |                 Bērzs
                         Place-names
                |                 Nazareth
                |                 Bethlehem
                |                 Jūra
                |                 Dārzs
                |                 Kalns
                         Dzīvnieki
                |                 Kaķis/ kaķe
                |                 Suns
                |                 Cūka
                |                 Pele
                 Card index of the Archives of Latvian folklore
            |             Relaxation charms
            |             Eyes diseases charms
            |             Beer brewing charms
            |             Blood stanching chrams
            |             Linen charms
            |             Charms for poison
            |             Charms for cold face
            |             Ears charms
            |             Collection of Barons Society
            |             Charms for burial
            |             Tooth charms for children
            |             Porridge charms
            |             Flea charms
            |             Brand (gangrene) charms
            |             Hernia charms
            |             Charms for shot through (Elf-shot)
            |             Mawworm charms
            |             Cricket charms
            |             Snake charms
            |             Charms before bedtime
            |             Nose charms
            |             Tuberculosis charms
            |             Charms for safety
            |             Ague charms
            |             Charms for stabbing pain
            |             Yellows charms
            |             Birth giving charms
            |             Charms for to stop drinking
            |             Crane charms
            |             Healing charms
            |             Gland charms
            |             Sprain charms
            |             Charms for the spark of life
            |             Eater charms (osteomyelitis)
            |             Charms for eating
            |             Headache charms
            |             Heartburn charms
            |             Cucumber charms
            |             Charms for hip pains
            |             Notch/ Cutting charms
            |             Charms for to giving drink
            |             Charms for cutted wounds
            |             Charms to have a drink
            |             Glanders charms
            |             Weapon charms
            |             Fright charms
            |             Charms to asking for
            |             Rash charms
            |             Sheep charms
            |             Charms to become invisible
            |             Charms to see lover in dreams
            |             Charms for long illness
            |             Menstruation charms
            |             Charms for legs
            |             Throat charms
            |             Cabbage charms
            |             Warts charms
            |             Charms for when a person is hot
            |             Potatos charms
            |             Cough charms
            |             Charms for scabies
            |             Bone pain charms
            |             Charms for fruit-juise jelly
            |             Limp charms
            |             Charms for broken bone
            |             Cramp charms
            |             Charms for colouring
            |             Baptism charms
            |             Epilepsy charms
            |             Sacrum pain charms
            |             Bug and insect charms
            |             Law-court charms
            |             Mole charms
            |             Charms for success
            |             Grain charms
            |             Boatmen charms
            |             Evil eye charms
            |             Charms for bad ailment
            |             Charms against harm
            |             Charms for epigastric pain
            |             Spleen charms
            |             Flax charms
            |             LImb charms
            |             Cattle charms
            |             Fracture charms
            |             Charms for bread kneading
            |             Tonsil charms
            |             Measles charms
            |             Mother (womb) charms
            |             Charms for hair
            |             Charms for children
            |             Tongue charms
            |             Kidney charms
            |             Moon charms
            |             Somnambulism charms
            |             Plague charms
            |             Charms for measure
            |             Dislocation charms
            |             Love charms
            |             Tumefy charms
            |             Charms for dead
            |             Charms for back
            |             Fly charms
            |             Hernia charms
            |             Charms for money
            |             Misfortune charms
            |             Charms for unrest and stabbing
            |             Charms for unknown ailments
            |             Words against envious wondering
            |             Charms for scald
            |             Bruise charms
            |             Charms for bad event
            |             Jowl charms
            |             Nightfright charms
            |             Swelling charms
            |             Charms for foresee with water
            |             Charms to discover hidden thing
            |             Mouse charms
            |             Milk charms
            |             Mowing charms
            |             Raftsmen charms
            |             Rheumatism charms
            |             Charms against witchcraft
            |             Injury charms
            |             Charms for war and plague
            |             Charms for nightmare
            |             Charms for enuresis
            |             Charms for swearing
            |             Charms for cattle bloody flux
            |             Croton-bag charms
            |             Witch charms
            |             Rose (erysipelas) charms
            |             Housekeeping charms
            |             Flank pain charms
            |             Pain charms
            |             Overstrain charms
            |             Charms to avoid of sudden dead
            |             Red disease charms
            |             Sowing charms
            |             Charms for women's deseases
            |             Charms for heart blood
            |             Charms for sour poridge
            |             Envious people charms
            |             Sneeze charms
            |             Charms for sudden illness
            |             Charms for one that presses/squeezes
            |             Charms for spirits and ghosts
            |             Boil (dog nail) charms
            |             Dog charms
            |             Saint maiden charms
            |             Butter charms
            |             Worm/eater (osteomyelitis) charms
            |             Madness charms
            |             Charms for 3 to 9 ailments
            |             Dearth charms
            |             Boil charms
            |             Oedema charms
            |             Water charming
            |             Fire charms
            |             Lice charms
            |             Charms for broadcloth making
            |             Charms to avoid of wound
            |             Hawk charms
            |             Conjuring charms
            |             Healing charms
            |             Freckle charms
            |             Wound charms
            |             Charms for long life
            |             Belly charms
            |             Wind arrow charms
            |             Charms for washing with beetle
            |             Dead's bone (arthritis) charms
            |             Heartburn charms
            |             Whirlwind charms
            |             Charms for various disease
            |             Chicken charms
            |             Colic charms (for horse)
            |             Hiccup charms
            |             Thief charms
            |             Hare charms
            |             Charms for ailment of soil
            |             Soap charms
            |             Horse charms
            |             Toothache charms
            |             Fishing charms
            |             Charms for wild beast
            |             Tetter charms
            |             Tooth charms for children
            |             Burn charms
            |             Chest pain charms
            |             Prayers
            |             Charms for lips
                 Folk medicine
                         People diseases
                |                 Liver disease
                |                 Scorch and scald
                |                 Frostbite
                |                 Blood
                |                 Earache
                |                 Skin desease/ tetter
                |                 Blood-letting
                                 Children ailments
                    |                     Tether
                    |                     Steaming of bristle in bath
                |                 People wounds
                |                 Snake bite for people
                |                 The white scourge (tuberculosis)
                |                 Ague
                |                 Yellows
                |                 Birth giving
                |                 Sprain
                |                 Breathing diseases
                |                 Headache
                |                 Enuresis
                |                 Conjured drink
                |                 Fright
                |                 Rush
                |                 Tired legs
                |                 Throat diseases
                |                 Bone pain
                |                 Wart
                |                 Cramp
                |                 Epilepsy
                |                 Chest disease
                |                 Gastric diseases
                |                 Numbly limb
                |                 Fracture
                |                 Hairs
                |                 Somnambulism
                |                 Menstruation
                |                 Sleep
                |                 Dead
                |                 Do not walk/ tether
                |                 Nervous diseases
                |                 Kidney diseases
                |                 Itch
                |                 Jowl pain
                                 Cough
                    |                     Whooping cough
                |                 Malady
                |                 Dizziness
                |                 Rheumatism
                |                 Rose (erysipelas)
                |                 Catching of cold
                |                 Overstraining
                |                 Pain remedy
                |                 Women diseases
                |                 Heart diseases
                |                 Dog bite
                |                 Scarlatina
                |                 Worm/eater (osteomyelitis)
                |                 Abscess/ boil
                |                 Tuberculosis
                |                 Swelling for people
                |                 Water ailmen (oedema)
                |                 Corn
                |                 Stomach diseases
                |                 Cancer
                |                 For all diseases
                                 Tooth
                    |                     Children tooth
                    |                     Toothache
                         Time of performance
                |                 St. George's day
                         Livestock
                                 Livestock breeds
                    |                     Sheeps
                    |                     Pigs
                    |                     Cows
                    |                     Horses
                                 Livestock diseases
                    |                     Eye remedy
                    |                     Constipation
                    |                     Fertility
                    |                     Wounds for livestock
                    |                     Diarrhea remedy
                    |                     Mawworm
                    |                     Snake bite for livestock
                    |                     Eating/ feeding
                    |                     Glander
                    |                     Scabies
                    |                     Cough remedy
                    |                     Stomack diseases
                    |                     Bedding for livestock
                    |                     Overeating
                    |                     Milk
                    |                     Lung/ breathing
                    |                     Livestock malady
                    |                     Receipt
                    |                     Red disease (purpura/ bloody flux/ dysentery)
                    |                     Diseased leg
                    |                     Butter
                    |                     Swelling for livestock
                    |                     Urine
                    |                     Lace/ bug for livestock
                    |                     Livestock bloating
                    |                     Summer desease (bloody flux/ dysentery)
                    |                     Wind arrow (elf-shot)
                    |                     Colic for livestock
                    |                     Gut diseases
                         Household
                |                 Household tools
                 F. Brīvzemnieks' charm publication 1881
            |             1-Br-Mother (womb) charms
            |             2-Br-Waist charms
            |             3-Br-Birth giving charms
            |             4-Br-Charms when one wishes to conceive
            |             5-Br-Charms for nightfright, event and fright
            |             6-Br-Charms for a lengthy illness of unknown origin
            |             7-Br-Overstrain charms
            |             8-Br-Charms for one that presses/squeezes (against indigestion)
            |             9-Br-Jowl (lover chest) charms
            |             10-Br-Chest pain charms
            |             11-Br-Cough charms
            |             12-Br-Charms for a stabber (stabbing pain)
            |             13-Br-Hurtburn charms
            |             14-Br-Charms for purpura (livestock)
            |             15-Br-Mawworm charms
            |             16-Br-Headache charms
            |             17-Br-Rheumatism charms
            |             18-Br-Wind arrow charms (elf-shot)
            |             19-Br-Toothache charms
            |             20-Br-Earsache charms
            |             21-Br-Eye charms
            |             22-Br-Pain charms
            |             23-Br-Charms for when a person is hot (has a fever)
            |             24-Br-Swelling charms
            |             25-Br-Oedema charms
            |             26-Br-Rose (erysipelas) charms
            |             27-Br-Abscess charms
            |             28-Br-Saint maiden charms
            |             29-Br-Wart charms
            |             30-Br-Gland charms
            |             31-Br-Worm/eater (osteomyelitis) charms
            |             32-Br-Sprain charms
            |             33-Br-Dislocation charms
            |             34-Br-Fracture charms
            |             35-Br-Cutting (axe) charms
            |             36-Br-Blood stanching charms
            |             37-Br-Ague charms
            |             38-Br-Cramp charms
            |             39-Br-Colic charms (horse)
            |             40-Br-Spleen charms
            |             41-Br-Night hug charms
            |             42-Br-Madness charms
            |             43-Br-Whirlwind charms
            |             44-Br-Thunder charms
            |             45-Br-Charms when sunshine is desired
            |             46-Br-Snake charms
            |             47-Br-Insect charms
            |             48-Br-Poultry charms
            |             49-Br-Wolf charms
            |             50-Br-Mose and rat charms
            |             51-Br-Bee charms
            |             52-Br-Ewe charms
            |             53-Br-Milk, cream and butter charms
            |             54-Br-Charms for envious people
            |             55-Br-Sower charms
            |             56-Br-Overlord and trial words
            |             57-Br-Iron charms (to become as iron)
            |             58-Br-Thief charms
            |             59-Br-Charms how to control a horse
            |             60-Br-Charms to encourage many buyers for one’s livestock
            |             61-Br-Maiden charms
            |             62-Br-Charms when beer turns sour
            |             63-Br-Charms to slip off the bark when making a flute
            |             64-Br-Hunters' charms
            |             65-Br-Fire charms
            |             66-Br-Deceased charms
            |             67-Br-Plague charms
            |             68-Br-Charms for all ailments
            |             69-Br-Blowing charms
            |             70-Br-Magic
            |             71-Br-Charms when leg is injured
            |             72-Br-Scabies charms
            |             73-Br-Charms when a rabid dog has bitten
            |             74-Br-Horse charms
        |         Andžs Zvaigzne's charm publication 1912
        |         Belief
         Categories of music (Ieva Tihovska, Dr. art.)
                 Izpildītāji
            |             Grupas dziedājums
            |             Instrumenti
            |             Solo dziedājums
                 Mūzikas uzbūve
                         Daudzbalsība
                |                 Senā daudzbalsība
                |                 Vēlīnā daudzbalsība
                         Refrēni
                |                 Austrumbaltijas refrēndziesmas
                |                 Vēlīno dziesmu refrēni
            |             Teiktās dziesmas
         Latvian legend motif index (personage and traditional terminology) (Sandis Laime, PhD)
                 BIEDEKLIS
                         Vārdformas
                |                 Biedeklis
                 BOGI
                         Vārdformas
                |                 Bogi (tikai dsk.)
                         Sinonīmi
                |                 Bogi / raganas
                |                 Bogi / pūķi
            |             Toponīmi
            |             Saistītā leksika un frazeoloģija
                 BRAUCĪTĀJS
                         Saistītā leksika
                |                 Braucīt
                 BUBULIS
                         Vārdformas
                |                 Bubulis
                 BUNGĀTĀJS
                         Vārdformas
                |                 Bungātājs
                 BURVIS, BURVE
                         Vārdformas
                |                 Burvis
                |                 Burve
                |                 Burvene
                |                 Buris
                |                 Bure
                |                 Burene
                |                 Burs
                |                 Būrs
                |                 Būrējs
                |                 Būrēja
                |                 Boris, bors [uo]
                |                 Bore, borene [uo]
                |                 Burvotājs
                |                 Pretburis
                |                 Pretbūrējs
                         Sinonīmi
                |                 Burvis (-e) / zīlnieks (-ce)
                |                 Burvis (-e) / ragana
                |                 Burvis (-e) / lauma
                         Toponīmi
                |                 Burvju kalns
                         Vārdkopas
                |                 Burt, burties
                |                 Apburt
                |                 Atburt
                |                 Noburt
                |                 Uzburt
                |                 Pieburt
                |                 Burvība(s)
                |                 Buršana(s)
                |                 Buramā grāmata
                |                 Burvju dzīres
                |                 Burvju vārdi
                |                 Burvības vārdi
                |                 Burvju zāles
                |                 Burekļi (nešļava)
                |                 Burvēkļi (nešļava)
                |                 Pretburvība
                |                 Burvju spļaudekļi
                         Kategorijas
                |                 Burve (-is) 'ragana'
                 ČAPAKLS
                         Vārdformas
                |                 Čapaklys
                 DIEVREDZIS
                         Vārdformas
                |                 Dievredzis
                |                 Dīradzeituojs
                 DIEVS
                         Vārdformas
                |                 Dievs
                |                 Dīvs
                |                 Dieviņš
                |                 Dieviņi (tikai dsk.)
                         Saistītā leksika un frazeoloģija
                |                 Dievvārdi
                |                 Vai, Dieviņ
                |                 Paldies Dievam
                |                 Dot dievpalīgu u. tml.
                |                 Dievmaizīte
                         Kategorijas
                |                 Dieviņš, dieviņi - mājas gari
                 DVĒSELE
                         Vārdformas
                |                 Dvēsele
                |                 Dvēsle
                |                 Dviāsiaļa
                 ELLE
                         Vārdformas
                |                 Elle
                         Toponīmi
                |                 Elles purvs
                 EŅĢELIS
                         Vārdformas
                |                 Eņģelis
                 GARS
                         Vārdformas
                |                 Gars
                |                 Gors
                |                 Gariņš
                         Sinonīmi
                |                 Gars / dvēsele
                         Vārdkopas
                |                 Labs gars
                |                 Ļauns gars
                |                 Ļaunais gars
                |                 Nelabs gars
                |                 Mirušā gars
                         Kategorijas
                |                 Dzīva cilvēka gars
                |                 Miruša cilvēka gars
                |                 Dabas gars
                |                 Mājas gars
                |                 Dēmonisks gars
                 GLĀBĒJS
                         Vārdformas
                |                 Glābējs
                         Saistītā leksika
                |                 Glābt
                 GUODUOTUOJS
                         Vārdformas
                |                 Guoduotuojs
                         Saistītā leksika un frazeoloģija
                |                 Guoduot
                 JODS
                         Vārdformas
                |                 Jods
                |                 Jodi (tikai dsk.)
                         Saistītā leksika un frazeoloģija
                |                 Joda tēvs
                 JUMIS
                         Vārdformas
                |                 Jumis
                |                 Jumītis
                |                 Jumiķītis
                         Saistītā leksika
                |                 Rudzu Jumiķītis
                         Kategorijas
                |                 Jumis (pārdabiska būtne)
                |                 Jumis (dubults auglis u.tml.)
                 JUPIS
                         Vārdformas
                |                 Jupis
                |                 Jups
                         Saistītā leksika
                |                 Jupis rauj
                 KOLTŪŅS
                         Vārdformas
                |                 Koltūņs
                 LABDARIS
                         Vārdformas
                |                 Labdaris
                 LAUMA, LAUME
                         Vārdformas
                |                 Lauma
                |                 Laume
                |                 Laum'
                |                 Lom'
                         Sinonīmi
                |                 Lauma / ragana
                |                 Lauma / burve (-is)
            |             Toponīmi
                         Vārdkopas
                |                 Laumēt, nolaumēt u.tml.
                |                 Skriet laumās
                |                 Laumas piesiešana
                |                 Laumu spļaudekļi
                |                 Laumas slota
                         Kategorijas
                |                 Lauma (pārdabiska būtne)
                |                 Lauma (sieviete ar pārdabiskām spējām)
                 LIETUVĒNS
                         Vārdformas
                |                 Lietuvēns
                |                 Lietuvens
                |