Anna Bērzkalne

Nimi
Anna Bērzkalne
Pseidonīms
A. Vītole
Saiknes
Personiska informācija
Folkloriste, pedagoģe, vēsturiski ģeogrāfiskās skolas pārstāve latviešu folkloristikā. Dzimusi 1891. gada 15. janvārī Vējavas pagasta Āriņos, mirusi 1956. gada 1. martā Rīgā, apbedīta 1. Meža kapos.
Tēvs bijis zemnieks. Māte Ede Bērzkalne (dzimusi Reinsone) zinājusi daudz dziesmu, ko savukārt mantojusi no savas mātes un mātesmātes.
Mācījusies Ata Ķeniņas sieviešu ģimnāzijā Rīgā. Studējusi Kazaņas Augstākajos sieviešu kursos Krievu un slāvu filoloģijas nodaļā (1913-1917), Dānijā un Vācijā, Tartu universitātē papildinājusi zināšanas folkloristikā un valodniecībā. 1942. gadā Tartu ieguvusi filozofijas doktora grādu igauņu un salīdzinošajā folkloristikā par darbu "Dziesma par žēlumā nomirušo puisi".
Citātu galerija
Uzziņas par folkloras un etnogrāfijas pētījumiem (1923-1938) Latvijā, starptautiskajam bibliogrāfiskajam rādītājam "Volkskundliche Bibliographie".
Igauņu un somu folkloristiskais darbs. IMM. 1926. 1.
Igauņu tautas dziesmas. Latvju Grāmata. 1926. 5.
Teikas par Dievu. Rīga, 1929.
Pamatjēdzieni par tautas dzeju. Rīga, 1937.
Dziesma par žēlumā nomirušo puisi. Rīga, 1942.
Manas mātes dziesmas (rokraksts). 1944.
Stenders G. F. Lettische Fabeln und Erzählungen. (Latviešu pasakas un stāsti) Zeitschrift d. Vereins für Volkskunde. 1923-1924.
Typeverzeichnis lettischen Volkstanzen. In der Samlung K. Barons "Latvju Dainas". FF Communications. 1938. 123 u.c.
Tautas ticējumi mūsu tautasdziesmās. 1926.
Pasakas. 1926.
Tautas dzeja un literatūra. 1930.
Sastādījusi tautas romanču tipu katalogu.
Rūdolfa Blaumaņa personība viņa darbos. 1923.
Literatūra: Latviešu Konversācijas vārdnīca. 2. sējums. Rīga, 1927-1940. 2255. sleja.
Latviešu rakstniecība biogrāfijās. Rīga, 1992. 48. lpp.
Rozenbergs, Jānis. Anna Bērzkalne un viņas devums latviešu folkloristikā. Latvijas Zinātņu Akadēmijas Vēstis. 1991. 10. 58. lpp.
Šlesere, A. Man klintsakmeni neveļat, man pieminekli neceļat .. Izglītība, 1991. 18. 1, 2.
Vīksna, M. Ar garaspēku. Latvijas Jaunatne. 1991. gada 3. februāris.
Niedre, J. Docentes Annas Bērzkalnes lieta. Literatūra un Māksla. 1948. gada 16. maijs.
Profesionālā darbība
Bijusi skolotāja Alsviķos (1909-1911) un Rīgas 2. vidusskolā (1920-1944).
Latviešu folkloras krātuves veidotāja un pirmā vadītāja (1924-1929), Latvijas Valsts Universitātes Folkloras institūta (1945-1946), Zinātņu Akadēmijas Etnogrāfijas un folkloras institūta zinātniskā līdzstrādniece (1946-1951), Latvijas Valsts Universitātē docējusi latviešu, krievu, igauņu un lietuviešu folkloras kursus (1945-1948).
Vēsturiski ģeogrāfiskās skolas pārstāve latviešu folkloristikā. Pētījusi galvenokārt latviešu tautasdziesmas un pasakas. Kara gados organizējusi Dainu skapja mikrofilmēšanu. Ieskaņojusi folkloras teicējus fonogrāfa valcēs.
Pseidonīms: A. Vītole. 1931. gadā sastādījusi "Latvju dainu" garāko dziesmu tipu, t.s. tautas romanču rādītāju, par ko saņēmusi Krišjāņa Barona prēmiju. No 1927. līdz 1942. gadam rakstījusi latviešu folkloras bibliogrāfiju izdevumam "Volkskundliche Bibliographie".
Birth place15.01.1891
Place of death01.03.1956
Rīga
Rīga
Burried
Apbalvojumi
1933
Krišjāņa Barona prēmija
Prēmija piešķirta par grāmatu "Tipu rādītājs K. Barona "Latvju dainu garākām dziesmām"".
Näitan 1 üksusest 1-1.
#KohtKuupäevTüüpVietas tipsTeksta fragments
   
1Rīga
(Rīga)
01.03.1956Place of deathPilsēta

:Nav norādīta kategorija

We use cookies to improve your experience on our website. By browsing this website, you agree to our use of cookies. Read more.